padomnieks
paduõmniẽks, f. -niẽce,
1) der (die) Fürsorgliche:
paduomniece (Var.: paduomnīca) mana ve̦ca māmuliņa BW. 1342;
2) der Ratgeber, die -in, das Mitglied eines Rates:
[kād es nu paduomu ņēmu ar maniem paduomniekiem Glück Apokr., S. 284.] viņš sasaucā visus savus paduomniekus Etn. II, 175. paduomnieka meitu ņēma, paduomiņa gribē̦dams BW. 22865, 1. ve̦cs tēviņš, māmulīte, tie bij labi paduomnieki 3362;
3) ein Mitglied des Reichsrats;
galma paduomnieks, der Hofrat; valsts paduomnieks, der Staatsrat.
Avots: ME III, 20
1) der (die) Fürsorgliche:
paduomniece (Var.: paduomnīca) mana ve̦ca māmuliņa BW. 1342;
2) der Ratgeber, die -in, das Mitglied eines Rates:
[kād es nu paduomu ņēmu ar maniem paduomniekiem Glück Apokr., S. 284.] viņš sasaucā visus savus paduomniekus Etn. II, 175. paduomnieka meitu ņēma, paduomiņa gribē̦dams BW. 22865, 1. ve̦cs tēviņš, māmulīte, tie bij labi paduomnieki 3362;
3) ein Mitglied des Reichsrats;
galma paduomnieks, der Hofrat; valsts paduomnieks, der Staatsrat.
Avots: ME III, 20