padzenāt
padze̦nât, tr., freqn.,
1) wiederholt ein wenig treiben:
luopus;
2) verjagen, forttreiben:
es viena tautās, kâ padze̦nāta RKr. XVI, 177;
3) [auch: padzenêt (li. pagenėti)]; ein wenig abkappen, abästen: padze̦nāju sila priedi BW. 15507. [egles, kuŗām zari nuo apakšas bija gabalu padze̦nē̦ti Janš. Dzimtene 2 111, Warkl.]
Avots: ME III, 21
1) wiederholt ein wenig treiben:
luopus;
2) verjagen, forttreiben:
es viena tautās, kâ padze̦nāta RKr. XVI, 177;
3) [auch: padzenêt (li. pagenėti)]; ein wenig abkappen, abästen: padze̦nāju sila priedi BW. 15507. [egles, kuŗām zari nuo apakšas bija gabalu padze̦nē̦ti Janš. Dzimtene 2 111, Warkl.]
Avots: ME III, 21