vìeta (li.
vietá [gen.
viẽtos] "Stelle, Ort"), gen. s.
vietes BW. 5227; 26878, Demin. verächtl.
vietele Janš. Līgava II, 42,
1) die Stelle, der Ort, der Raum, der Platz: Sprw.
vārds vārda vietu ņe̦m Br. sak. v. 1329.
tava vieta ir kapuos Frauenb.
citā vietā kâ cīruļa galva, citā kâ uoda zarna Br. s. v. p. 114.
tupi savā vietiņā kâ piedzimusi, kâ atnākusi! Br. 43.
tupi savā vietiņā kâ ruds akmentiņš! 27.
nuoglabājis druošā vietā LP. 1V, I72.
kuru vietu (an welcher Stelle, wo)... pāri kāpi Daugavai? BW. 30980.
krusttē̦vi, krustmātes vienā vietā! 1642.
viena zvaigzne stāv vietā Mag. XX, 3, 70.
tam vārdam nav vietas, das Wort passt nicht U.
tam vārdam sava vieta, das Wort trifft den Nagel auf den Kopf U.
labs, kas labs - tur nav ne vārdam vietas (darüber ist kein Wort zu verlieren, das steht fest) Br. sak. v. 582.
dārzā vietas (Var.:
rūmes) tai nebija (war kein Platz) BW. 324I6, 6.
tavā vietā, an deiner Stelle U.:
tuo es tavā vietā nedarītu. vietu duot, eine Wohnung geben, unterbringen V.
viņš iegāja labā vietā (in ein gutes Gesinde, einen guten Hof) Gr.-Buschh. u. a.
vieta, vieta (eine gute Stelle, ein guter Hof), maize, maize, kur māmiņa man[i] iedeva BW. 26000; 2G001.
pruojām iešu,... man šī vieta nepatika 26332, 1 var.
puosta vieta, slikta vieta, kur bāliņi man[i] iedeve 25915, I1.
līdz auklu vietai (bis zu den Schnüren der Bastschuhe) man ir kājas slapjas sabristas Frauenb.
iedzina dē̦lu līdz auklu vietai LP. VI, 483.
bišu vieta, ein Bienennest Br. 448.
aizkrīt egle ceļa vietu (die Fichte fällt und verdeckt den Weg) BW. 26661, 2 var.
gultas vieta, die jenige Stelle im Zimmer, wo nur das Bett zu stehen pflegt, die Bettstelle. guļas (guļu) vieta, die Schlafstätte, das Bett U.:
pie durim guļas vieta BW. 31142.
guļu vietu jaunajiem taisīja BW. III, 1, S.44.
juostas vieta, die Stelle, wo der Gürtel getragen wird, die Taillenstelle: zâle līdz juostas vietai Etn.II, 188.
vglns viņu sadzinis līdz juostas vietai zemē LP. VI, 751.
līdz pašai juostas vietai pamiris Upīte Medn. laiki 222.
šuj... krekliņu, negriêz lielu kakla vietu (mache keinen grossen Halsausschnitt)! BW. 7374,
kapa (kapu BW. 27588,
4) vieta, die Grabstätte, das Grab: kapa vietiņas nezâlēm aizaugušas Austr. kal. 1893, S. 69.
kaudzes (kaudžu) vieta, der für eine kaudze nötige Platz: kad man būtu laba siena jele viena kaudžu vieta! BW. 22720.
ceļa mala, kruoga vieta, kur māmiņa man[i] iedeva 22384.
lieli lauki, maizes vieta (eine an Brot, Getreide reiche Stelle), kur bāliņi man[i] iedeva 25955, 1.
mājas vieta,a) die Stelle, der Ort, wo ein Haus steht: te būt[u] laba mājas vieta BW. 11491.
kalnā man mājas vieta 26551, 6;
b) die Herberge, in die man einkehrt (namentl. die sogenannten Bauerneinfahrten in Städten) U.:
mājas vietu ņemt, einkehren, Herberge nehmen U.;
c) die Heimat U.:
mūsu īsta mājas vieta ir debesīs, unsere eigentliche Heimat ist im Himmel U.
miera vieta, die Stätte des Friedens, der Friedhof: draudzes miera vieta Skolas druva III, 97.
tur būt[u] laba muižas vieta (ein passender Ort für ein Gut) BW. 31420.
tur būs mana mūža vieta (der Ort, wo ich mein Leben verbringen werde) 6179, 3.
pūra vieta, die Lofstelle; sieka vieta, soviel Platz, wieviel man mit einem sieks besäen kann: duodiet vietu! es bij[u] vietas ņē̦mājiņš: sieka vieta stāvumā, pūra vieta gulumā BW. 20137.
burvi ve̦duši uz suoda vietu (wo die Strafe vollzogen wird) JK.
vienu vietu, an einer Stelle, an einem Ort, zusammen: vienu vietu es uzaugu ar bāliņa līgaviņu BW. 22432.
dignājieši, zasišķīši vienu vietu sienu pļāva 28664.
vienu vietu kundziņš jāja ar maniem bāliņiem 30022.
pa vietām, stellenweise U.
nuo nāves zâlēm uz vietas palikt (auf der Stelle tot sein) LP. II, 38.
vīrs tâ nuobaidījies, ka palicis uz vietas III, 108.
šim sirds vairs ne vietā (nicht am rechten Ort?) LP. V, 243 (ähnlich: V, 61).
ne nuo vietās, nicht von der Stelle, nicht vom Fleck: nu skrej kâ tuoreiz, kad ne nuo vietas negāja Br. s. v. p. 115.
galva gadījusies zirgam priekšā un nelaiduse ne nuo vietas LP. IV, 208.
nuo vienas vietas BielU.,
in einem fort, kontinuierlich. nuo vietas, nacheinander, hintereinander, der Reihe nach: es labāk stastīšu nuo vietas Seifert Chrest. III, 2, 132.
kāzas svinēja astuoņas dienas nuo vietas BW. III, 1, S. 63,
kristības dzēra divi līdz trīs dienas nuo vietas I, S. 194.
putns laižas trīs dienas nuo vietas LP. IV, 13.
meita.., nuoskaitīja vecenei pa muguru nuo vietas vien (verabfolgte eine tüchtige Reihe von Schlägen) Dicm, pas. v. I, 60. uz
vietas, auf der Stelle, sofort, unverzüglich: bijis uz vietas nuost LP. Vl, 546.
iemīlējuse... vīrieti uz vietas 20.
paliek bāls uz vietas IV, 2.
viņš tevi uz vietas saplēsīs Dīcm. pas. v. I, 69;
2) die Schlafstätte, das Bett (in Nigr. nur ein grosses Familien- resp. Ehebett, im Gegensatz zu
gulta, das Bett für den Einzelnen ) U., A.-Ottenhof, Dunika, Kurmene, Salis, Schwarden, Tals., Wolm, u. a.
(in dieser Bed. unbekannt in Dond., Schnehpeln, Siuxt, Stenden, wandsen): ik vakara vietu taisa BW. 12159.
kas manam arājam šuovakar vietu (Var.:
gultu) taisa? 16532 var.
cieta vieta, ze̦ms pagālis 22126.
vecenīte gulējusi vietā Pas. V, 311 (aus Serbigal). K.,
mājā pārnācis, uz muti vietā iekrita Plūd. Rakstn. I, 141.
manai vietai nuotrūdējušas kājas A.-Ottenhof;
3) die Stelle (der Dienst): dabūt... kalpa vieteli Janš. Bandavā I, 123.
Zu aksl. vitati (wozu le. pavietât "Logis haben") "wohnen, verweilen", s. Mikuckij Izvĕst. IV, 48 (der dazu auch slav. pověts "уѣзд" stellt ), Trautmann Wrtb. 345, Walde Vrgl. Wrtb. f, 231, wozu nach Būga РФВ. LXXV, 153 auch slav. imo-vitъ "teich". Slav. vitati dürfte von einem *vita "Wohnort" abgeleitet sein (zur Bed. vgl. le. māja, d. Haus: le. mājuot, d. hausen). Falls auch li.-le. vieta urspr. Etwa " Wohnort, Behausung" bedeutet hat (zur Bed. vgl. etwa ahd. stal "Stehort, Wohnort, Stelle"; vgl. auch oben vietu duot "Wohnung geben", bišu vieta "Bienennest" ), so könnte vielleicht Zupitza (s. M. E. Schmidt KZ. LVII,3) es mit Recht (als ein "Flechtwerk" ) zu li. vyti (le. vît) "winden" gestellt haben. Ob aber auch le. vieta "Bett" unmittelbar auf einer Bed. "Flechtwerk" beruht, bleibt ganz unsicher, vgl. zur Bed. z. B. av. gātu "Ort; Bett".Kļūdu labojums:
av. gātu = av. gātu-
Avots: ME IV,
672,
673