pagadīt
‡ pagadît (slav. pogoditi),
1) sich zufällig treffen (resp. geschehen) machen (lassen):
ve̦lns viņai pagadīja ceļā šuo Krastu Jauns. J. u. v. 361 (ähnlich; Raksti III, 29). un kad mēs izce̦ltu? - var jau dieviņš p. B. gr. 3 106;
2) zufällig antreffen
Nerft: pagadīju lielu kuoku, svešu cilvē̦ku;
3) "laimēties" Heidenfeld.
Avots: EH II, 131
1) sich zufällig treffen (resp. geschehen) machen (lassen):
ve̦lns viņai pagadīja ceļā šuo Krastu Jauns. J. u. v. 361 (ähnlich; Raksti III, 29). un kad mēs izce̦ltu? - var jau dieviņš p. B. gr. 3 106;
2) zufällig antreffen
Nerft: pagadīju lielu kuoku, svešu cilvē̦ku;
3) "laimēties" Heidenfeld.
Avots: EH II, 131