Paplašinātā meklēšana

paganît [li. paganýti, slav. pogoniti], ir.,

1) eine Weile hüten:
vēl saule gabalā; dzirdiet tās avis un paganiet I Mos. 29, 7;

2) die Hirtenpflicht erfüllen künnen:
ganu meita ganuos dzina, neba viena paganīja BW. 29498. Refl. -tiês, ein wenig hüten, zeitweilig hüten: tad ej nu vien, dēliņ, paganies! MWM. VIII, 16. viņiem nebij jāiet ganuos, bet tikai pa brīžiem paganīties, ja mātēm ievajadzējās īstuo ganu citam darbam Dz. Vēstn.

Avots: ME III, 27

apluoks,

3) apluõks: auch N.-Wohlfahrt, Ramkau, Wolm., (mit ùo ² ) Kaltenbr., KatrE., Oknist, (mit uô ² ) Iw., Siuxt: cūku apluokā BW. 19133. teļu apluokā 32421, 5. nav ne˙viena apluo-ciņa, kur teliņu paganīt 25938 var. pa zaļuo apluociņu 23619, 8 var.; ‡

4) plur. apluoki, die Wiesen zwischen iu und dem Libauschen See.
Hierher vermutlich auch apluokas, wenn in apluokuos (loc. pl.) zu korrigieren in: atraitne...iepirkusi apluokas krietni paprāvu namu Janš. Bandavā I, 111.

Avots: EH I, 100

blèņas: nieki, blēņas BW. 10082, 8 var. blēniņas runājuot BW. piel. ² 808, 2. - guovs blēņās (im Kornfeld) AP., Saikava. tīruma pļavā nevar viens paganīt: tur blēņas (d. h. Kornfelder, wo das Vieh gern hin will) vis˙aplīk Saikava, so wurden früher - zu ersetzen durch: so wurden spater unter dem Einfluss der Geistlichkeit, s. J. Alunans IMM. 1933 II, 332.

Avots: EH I, 229

paaugas: auch ein Singular (mit der Bed.: junge Bäumchen unter alten Bäumen): kuoku sugu ... jaunās paaugas (= paaudzes?) nesaudzīgā apgraušanā Latv. zeme, daba, tauta II, 234. bē̦rzu paauga "junge Birken" Schwitten, ein junger Birkenwald Heidenfeld, "gleich alte Birken" Lubn. paganīt paaugā (im Gebüsch) Sessw.

Avots: EH II, 118

pìeganît, satt weiden Infl. n. U.: laidarā blēj pieganītās aitas Jaunā Raža IV, 34. palīdz guovu pieganīt (Var.: paganīt ) BW. 28849. Refl. -tiês, sich satt weiden: luopi pieganījušies līdz kaklam LP. I V, 7.

Avots: ME III, 249