Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'paija' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'paija' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
paija
paĩja,
1) die Spielsache, das Kinderspielzeug:
atnesa bērniņiem kreņģeļus vai kādas paijas Lautb. viņš arklu visu augu pavasaru ne̦sāja kâ paijiņu A. XI, 476, kas sievām patīk, paijas, nieka lietas Rainis. [smagā vāle likās kâ paija tik viegla Pas. II, 108];
2) die Liebkosung, das Streicheln:
glaudi un paijas viņu te negaida Seib. glāsti un paijas JR. V, 81. [Aus estn. pai "Spielsache", s. Thomsen Beröringer 272.]
Avots: ME III, 34
1) die Spielsache, das Kinderspielzeug:
atnesa bērniņiem kreņģeļus vai kādas paijas Lautb. viņš arklu visu augu pavasaru ne̦sāja kâ paijiņu A. XI, 476, kas sievām patīk, paijas, nieka lietas Rainis. [smagā vāle likās kâ paija tik viegla Pas. II, 108];
2) die Liebkosung, das Streicheln:
glaudi un paijas viņu te negaida Seib. glāsti un paijas JR. V, 81. [Aus estn. pai "Spielsache", s. Thomsen Beröringer 272.]
Avots: ME III, 34
Šķirkļa skaidrojumā (3)
ģerkle
I ģerkle,
1) die Kehle, Gurgel
L., Nerft, Kreuzb.: paija pagatavuota nuo zuoss ģerkles Etn. IV, 98;
2) eine schmale Stelle zwischen zwei Wänden
Alt-Rahden, Sonnaxt;
3) die schmalste Stelle eines Flusses
Kokn.;
4) = dzirklis, der Trichter des Fischkorbes
Kokn.; [ "ein kleines Loch" Wessen]. Aus li. gerklė˜ "Kehle".
Avots: ME I, 697
1) die Kehle, Gurgel
L., Nerft, Kreuzb.: paija pagatavuota nuo zuoss ģerkles Etn. IV, 98;
2) eine schmale Stelle zwischen zwei Wänden
Alt-Rahden, Sonnaxt;
3) die schmalste Stelle eines Flusses
Kokn.;
4) = dzirklis, der Trichter des Fischkorbes
Kokn.; [ "ein kleines Loch" Wessen]. Aus li. gerklė˜ "Kehle".
Avots: ME I, 697
glauda
glauda, die Glätte U.; glaudas, Liebkosungen: nuo mātes zē̦nam ir glaudas D. nemanuot tā nāk ar saldām glaudām Lautb. Vidv. 35. Gebräuchlicher dafür glaũdi [Karls., Arrasch, Nigr., glàudi C.], auch der Sing. glauds: glaudi un paijas viņu te negaida MWM. III, 694. paliksi viens bez glauda Apsk.
Avots: ME I, 621
Avots: ME I, 621
jauks
jaûks (li. jaukùs "zahm; angenehm"),
1) zahm:
jauks luops, ein frommes Tier Kurisch - Haff;
2) heiter
(nach Manz. Lettus freudig, fröhlich von Angesicht), schön: jauks gaiss, laiks;
3) schön, anmutig (von Wahrnehmung aller Sinne):
jauka paija, istaba, skaņa, smarša. viņš jauki raksta, dzied. tas jauki uož. jauka bija uzskatīt, vēl jaukāka valuodiņa BW. 17658;
4) sittlich schön:
jauks bē̦rns,
a) ein hübsches Kind seinem Äusseren nach,
b) ein artiges Kind.
tas nu nav vis jauki nuo saimnieka LP. IV, 169. sadzīvuojām dažu gadu pa guodu, pa jauku, in Ehren und Eintracht. tâ nuoies viss pa guodu, pa jauku Alm. [Nebst jaûcêt und jūkstu, li. jùnkstu "gewöhne mich" (s. dazu Le. Gr. 583 2 ) zu li. jaukìnti "gewöhnen", apr. iaukint "üben", slav. učíti "lehren", привыкнуть "sich gewöhnen", got. biūhts "gewohnt", ai. ucyati "ist gewohnt", ōkaḥ "Behagen", arm. usanim "gewöhne mich, lerne" u. a., s. Hübschmann Arm. Gr. 484, Boisaq Dict. 234, Persson KZ. XLVIII, 127, Trautmann Wrtb. 335.]
Avots: ME II, 98
1) zahm:
jauks luops, ein frommes Tier Kurisch - Haff;
2) heiter
(nach Manz. Lettus freudig, fröhlich von Angesicht), schön: jauks gaiss, laiks;
3) schön, anmutig (von Wahrnehmung aller Sinne):
jauka paija, istaba, skaņa, smarša. viņš jauki raksta, dzied. tas jauki uož. jauka bija uzskatīt, vēl jaukāka valuodiņa BW. 17658;
4) sittlich schön:
jauks bē̦rns,
a) ein hübsches Kind seinem Äusseren nach,
b) ein artiges Kind.
tas nu nav vis jauki nuo saimnieka LP. IV, 169. sadzīvuojām dažu gadu pa guodu, pa jauku, in Ehren und Eintracht. tâ nuoies viss pa guodu, pa jauku Alm. [Nebst jaûcêt und jūkstu, li. jùnkstu "gewöhne mich" (s. dazu Le. Gr. 583 2 ) zu li. jaukìnti "gewöhnen", apr. iaukint "üben", slav. učíti "lehren", привыкнуть "sich gewöhnen", got. biūhts "gewohnt", ai. ucyati "ist gewohnt", ōkaḥ "Behagen", arm. usanim "gewöhne mich, lerne" u. a., s. Hübschmann Arm. Gr. 484, Boisaq Dict. 234, Persson KZ. XLVIII, 127, Trautmann Wrtb. 335.]
Avots: ME II, 98