Paplašinātā meklēšana

pakšķis,

1) s. paksis;

2) eine Speise aus gestossenem Hanf:
steņķi jeb staku Jęrkulē sauc arī par buomīti, lāci, pakški un tempi Etn. II, 136.

Avots: ME III, 50

I pakšķis

1): auch AP., Heidenfeld, Lubn., Mesoten; "Dunika" und "Wolmarshof" (ME. III, 49) sind zu streichen; uz kūts pakšķa tupē̦dama BW. 2613, 2 var.

Avots: EH II, 145

‡ II pakšķis, Bezeichnung eines Schalles: uotrā istabā bija dzirdams p. Ermes, Jürg.

Avots: EH II, 145

rupakšķis L., = rupucis, die Kröte.

Avots: ME III, 562

‡ atdrupêt AP. = atdrunêt: kūtij pakšķis atdrupējis.

Avots: EH I, 139

I paksis [Wolm., Salis, Jürg., Dond., Gr.-Buschhof], pakšķis [Lis., C., Arrasch, Dunika, Kreuzb., Wolmarshof, N.-Peb., Wessen], pakšis [Lautb., Selg., Nigr., Wandsen, Bauske, Gr.-Essern, Behnen, Widdrisch, Adiamünde, KL, pakšs Schujen, Warkl., pakša Ruj.],

1) die aus den Balkenenden zusammengefügte Hausecke, Norke
(vgl. Mag. XX, 3, 151), ebenso die aus den Bretterenden zusammengefügte Ecke eines Kastens: ē̦ka būvē̦ta pakšuos; lāde pakšuos salaista Nigr., Lasd. bads rē̦guojas gar visiem pakšķiem LP. 11, 29. [aiz pakšiem stāvēt U., sich verborgen, halten, nicht arbeiten wollen.] nuoslaistās tik gar pakšķiem (trödeln, faulenzen) MWM. VII, 5. divi ņe̦mas bārties, ka visi pakši trīc Vēr. II, 321. tie negribēja atstāt tē̦vu tē̦vu pakšus Stari II, 150; aiz pakša iet, seine Notdurft verrichten;

[2) die unausgehöhlten Stücke bei einer Krippe
U.] Zu ai. pakṣ̌á-ḥ "Achsel, Seite", [s. Bezzenberger BB. XVI, 120, Wiedemann BB. XXVII, 254, Walde Vrgl. Wrtb. II, 3 f.].

Avots: ME III, 49, 50