pakaisīt
pakaisît,
1): nātrēm kūti pakaisāt! Tdz. 53444; ‡
2) ausstreuen:
pakaisīja pa pļavu Pas. XI, 360.
Avots: EH II, 139
1): nātrēm kūti pakaisāt! Tdz. 53444; ‡
2) ausstreuen:
pakaisīja pa pļavu Pas. XI, 360.
Avots: EH II, 139
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pakaisīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pakaisīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (2)
pamatīt
‡ II pamatît "pakaisīt miltiem" Auleja: silē saliek sìenu, pamata ar miltiem. silē ūdiņa ielej i[r] miltu pamata.
Avots: EH II, 154
Avots: EH II, 154
zveņģe
I zveņģe,
1) zveņģe Wid., Vīt., zveņģis Allunan n. U., Grobin, Katzd., Vīt., (mit eņ̃ ) Dond., Dunika, Kalleten, eine Jauchgrube;
zveņģis, eine Mistgrube Brasche Kâ Palejas Jānis; zveņģis U., ein Wasserloch; zveņģe Biel. n. U., Ellei, Sessau, Vīt., (mit eņ̃ ) Nauditen, zveņ̃ģis N. - Bartau, eine Pfütze auf dem Wege; zveņ̃ģis N. - Bartau, ein nasser, schlecht fahrbarer Weg: kūtī nav pakaisīts; tur tāds zveņģis, ka kājas strieg kâ purvā Dond. zveņģe kūts priekšā... piebē̦rta Janš. Dzimtene 2 I, 352. meitas beŗ saslaucītuos gružus laidara zveņģē Janš. cūka vārtās pa zveņģi Dunika. cūka iegāzās zveņģī, ka dubļi nuošļakstēja vien Grobin. pa ellīguo zveņģi laipuodams A. v. J. 1892, S. 311. (figürlich) ka tie elles zveņģē virtu! möchten sie im Höllenpfuhl kochen! Mag. XX, 3, 42. elles zveņģī tu, grē̦ku pagale, nāksi! Vīt. senčiem vē̦rgu zveņģē slīkstuot Aus. I, 2. atstāt tautu vērdzības zveņģuos B. Vēstn. negants zveņģis Veselis Saules kaps. 162. puosta un iznīcības zveņģē Druva I, 1101;
2) comm., ein betrunkener Mensch
(mit èņ 2 ) Gr. - Buschh.;
3) comm., ein durchnässter Mensch
(mit èņ 2 ) Gr. - Buschh.
Avots: ME IV, 770, 771
1) zveņģe Wid., Vīt., zveņģis Allunan n. U., Grobin, Katzd., Vīt., (mit eņ̃ ) Dond., Dunika, Kalleten, eine Jauchgrube;
zveņģis, eine Mistgrube Brasche Kâ Palejas Jānis; zveņģis U., ein Wasserloch; zveņģe Biel. n. U., Ellei, Sessau, Vīt., (mit eņ̃ ) Nauditen, zveņ̃ģis N. - Bartau, eine Pfütze auf dem Wege; zveņ̃ģis N. - Bartau, ein nasser, schlecht fahrbarer Weg: kūtī nav pakaisīts; tur tāds zveņģis, ka kājas strieg kâ purvā Dond. zveņģe kūts priekšā... piebē̦rta Janš. Dzimtene 2 I, 352. meitas beŗ saslaucītuos gružus laidara zveņģē Janš. cūka vārtās pa zveņģi Dunika. cūka iegāzās zveņģī, ka dubļi nuošļakstēja vien Grobin. pa ellīguo zveņģi laipuodams A. v. J. 1892, S. 311. (figürlich) ka tie elles zveņģē virtu! möchten sie im Höllenpfuhl kochen! Mag. XX, 3, 42. elles zveņģī tu, grē̦ku pagale, nāksi! Vīt. senčiem vē̦rgu zveņģē slīkstuot Aus. I, 2. atstāt tautu vērdzības zveņģuos B. Vēstn. negants zveņģis Veselis Saules kaps. 162. puosta un iznīcības zveņģē Druva I, 1101;
2) comm., ein betrunkener Mensch
(mit èņ 2 ) Gr. - Buschh.;
3) comm., ein durchnässter Mensch
(mit èņ 2 ) Gr. - Buschh.
Avots: ME IV, 770, 771