pakaitētpakaitêt: p. (tr.??) un šūpuot mazākuos bē̦rnus Kaudz. Reinis Burtnieks 1934, S. 874.Avots: EH II, 139
pakaitētpakaitêt, ein wenig scherzen [Zaļmuiža n. Latv. Saule 1923, № 12, S. 112]. ne puķīte pakaitēt, sie (die Frau) ist keine Blume zum Spielen BW. 11350. Refl. pakàitêtiês, ein wenig spielen: lai bē̦rni būtu mūsu labā, ar kuo pakaitēties MWM. X, 882.Avots: ME III, 38