Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pakas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pakas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

pakas

pakas, die Pocken: lai tiem pakas, lai masalas, kas gulēja spilve̦nuos BW. 31532. viņai bij jāliek pakas. Vgl. bakas.

Avots: ME III, 41

pakasas

‡ pakasas Heidenfeld "die beim Getreideeinführen auf dem Felde zusammengeharkten Getreidenachbleibsel".

Avots: EH II, 141

pakase

pakase: lactarius piperatus Birsm.

Avots: EH II, 141

pakase

pakase, agaricus ("=baltene") Birsm.

Avots: ME III, 41

pakasis

‡ pakasis, ein gewisser Pliz Bērzgale.

Avots: EH II, 141

pakasīt

pakasît, Refl. -tiês,

2): gājuse radam siena p. Ramkau.

Avots: EH II, 141

pakasît [li. pakasýti], tr., etwas schaben, kratzen, harken: muguru,. ādu. [Refl. -tiês,

1) sich ein wenig kratzen;

2) ein wenig, eine Weile harken (Heu);

3) ein wenig zanken.]

Avots: ME III, 41

pakast

pakast,

1): auch Dunika, Rutzau; ‡

3) ein wenig graben:
drusku ar ruokām pakasa Pas. XV, 59. pakaš zemi 257.

Avots: EH II, 141

pakast

pakast (li. pakàsti),

1) untergraben, unterkratzen Brasche Kâ Palejas Jānis;

2) ein wenig kratzen
(galvu Grawendahl) od. harken (sienu Bauske). Refl: -tiês, ein wenig, eine Weile (Heu) harken C., N.-Peb.]

Avots: ME III, 41, 42

Šķirkļa skaidrojumā (12)

dačāpot

‡ dačāpuôt, langsam, kriecliend hinzugehen, herbeikommen: es tur varu d. sienu pakast Sonnaxt.

Avots: EH I, 301

kalpaka

kal̃paka, kal̃paks,

1) eine Mütze, Nachtmütze:
pirmdien brūte un brūtgāns uzlika galvā adītas buomvilnas kalpakas BW. III, 1, 16;

[2) ein kleiner Tiegel od. Kessel
Fiaden. - Nebst li. kalpõkas aus r. калпáк "Nachtmütze."

Avots: ME II, 144

noplušķēt

nùoplušķêt, intr., zerlumpt, zerzaust, zerfetzt werden: vīrs pakasīja savu kâ čigāna zirga aste nuoplušķējušuo bārzdu Vēr. II, 1033.

Avots: ME II, 832

paciest

pacìest [li. pakę̃sti], fr.,

1) ertragen, erdulden;
sāpes, muokas. tuo es ne˙maz vāirs nevaru paciest Dīcm.;

2) leiden:
es tevi nevaru paciest;

[3) = paciesties: jis nepaciete un attaisīja skrīnīti Pas. III, 234.] Refl. -tiês, sich gedulden: kad tev āda niez, tād pacieties vien, gan jau tā tiks pakasīta! princese lūdzas, lai tē̦vs vienu gadiņu paciešuoties ar kāzām un laulāšanu JK. III, 77.

Avots: ME III, 13

pakaust

pakaust,

1): bļuodiņa, ar kuo smiltis beršanai pakauš Iw. kad stāda, tad ar vienu ruoku pakauš bedrīti ebenda;

2): = pakast 1: kauli ... pakausti ... žuoga malā Pas. XIV, 293.

Avots: EH II, 141

paknauzēties

‡ paknauzêtiês "pakas%C4%ABties">pakasīties, paberzēties" Nötk.

Avots: EH II, 143

paniezināt

paniezinât Neu-Bergfried, Gramsden, = pakasît, (eine juckende Stelle) etwas kratzen od. reiben.]

Avots: ME III, 78

papieži

papieži (erschlossen aus infl. paṕīžy Warkl.), = papêži: tu man pakasi papiežus! Pas. III, 241 aus Asüne. Auch der nom. s. *papiêdis > ostle. papîds Mar. n. RKr. XVII,129.]

Avots: ME III, 82

paškurināt

‡ III paškurinât Ihlen "pakasīt": p. galvu.

Avots: EH II, 179

pasuinīt

‡ pasuînît ² Dond., Dunika, = paber̂zêt, pakasît: uz liêliem āda pasuinīta caura. Refl. -tiês Dunika, = paber̂zêtiês: cūka piegājusi pie žuoga p.

Avots: EH II, 177

pukuls

puķuls, eine Troddel: brūte un brūtgāns . . . uzlika galvā adītas buomvilnas kalpakas ar sarkanu pukulu galā BW. III, 1, 16. - Nach Būga PFB. LXVII, 244 zu r. почка "Knospe" und (nach Persson Beitr. 244) zu li. puknė "Blatter" u. a., s. Walde Vergl. Wrtb. II, 80.

Avots: ME III, 405

rauknis

rauknis (unter raûklis): mit aû Vaive; (lācis) pakasīja ... vē̦de̦ru ar ... kāju nagiem, - tie tam bija kâ līdumnieku raukņi Brīvā Zeme 1939, № 86, S. 4.

Avots: EH II, 357