pakluss
pakluss, dazu die Adv. paklusãm, paklusi, paklusu, ziemlich ruhig, geräusch1os, still, leise: raušus nuolikuši paklusā vietā LP. VII, 284. vecītis paklusām atteica Dīcm.
Avots: ME III, 46
Avots: ME III, 46
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pakluss' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pakluss' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (3)
čāpsts
‡ čāpsts,
1) ein gewisser Laut:
pēc šņabja iemešanas bija dzirdams pakluss čâpsts Jürg.;
2) wer zu jappen, schnappen od. beim Essen zu schmatzen pflegt
Fest., (mit â ) Schwanb.
Avots: EH I, 287
1) ein gewisser Laut:
pēc šņabja iemešanas bija dzirdams pakluss čâpsts Jürg.;
2) wer zu jappen, schnappen od. beim Essen zu schmatzen pflegt
Fest., (mit â ) Schwanb.
Avots: EH I, 287
paklusām
paklusãm (unter pakluss): bē̦rni nedrīkstēja ne˙kuo bļaustīties; bij jāsēž p. Orellen.
Avots: EH II, 143
Avots: EH II, 143