Paplašinātā meklēšana

‡ apaksvâki ² Grenzhof n. FBR. XII, 15, = apakšsvā`rki.

Avots: EH I, 70

Jẽ̦paks, Jakob Sassm.

Avots: ME II, 114

‡ klam̂paks ² NB. "klampāns".

Avots: EH I, 609

‡ knipaks "eine sehr kleine Frucht (z. B. ein Apfel)" Frauenb.: kuo tu tādus knipakus griêz!

Avots: EH I, 630

‡ I nùopakstêt, = ‡ nuopakšķêt: zīle nuokrita, ka nuopakstēja vien Alswig, Burtn., Schwitten, Selg., Stenden, Wandsen.

Avots: EH II, 73

‡ II nùopakstêt Welonen "ar ruoku piedurt uotram sānuos vairāk reižu".

Avots: EH II, 73

‡ paks Prl. n. FBR. VI, 94, Lasd. u. a. n. FBR. IX, 138, Dunika, OB., Rutzau, = paka.

Avots: EH II, 145

I paksis: auch Behnen n. FBR. XVI, 145, Borchow n. FBR. XIII, 25 ("?"),

1): auch Ermes, Kegeln, Lemb., Pussen, Salisb., Sessw., Smilt., Sonnaxt, Zögenhof.

Avots: EH II, 145

I paksis [Wolm., Salis, Jürg., Dond., Gr.-Buschhof], pakšķis [Lis., C., Arrasch, Dunika, Kreuzb., Wolmarshof, N.-Peb., Wessen], pakšis [Lautb., Selg., Nigr., Wandsen, Bauske, Gr.-Essern, Behnen, Widdrisch, Adiamünde, KL, pakšs Schujen, Warkl., pakša Ruj.],

1) die aus den Balkenenden zusammengefügte Hausecke, Norke
(vgl. Mag. XX, 3, 151), ebenso die aus den Bretterenden zusammengefügte Ecke eines Kastens: ē̦ka būvē̦ta pakšuos; lāde pakšuos salaista Nigr., Lasd. bads rē̦guojas gar visiem pakšķiem LP. 11, 29. [aiz pakšiem stāvēt U., sich verborgen, halten, nicht arbeiten wollen.] nuoslaistās tik gar pakšķiem (trödeln, faulenzen) MWM. VII, 5. divi ņe̦mas bārties, ka visi pakši trīc Vēr. II, 321. tie negribēja atstāt tē̦vu tē̦vu pakšus Stari II, 150; aiz pakša iet, seine Notdurft verrichten;

[2) die unausgehöhlten Stücke bei einer Krippe
U.] Zu ai. pakṣ̌á-ḥ "Achsel, Seite", [s. Bezzenberger BB. XVI, 120, Wiedemann BB. XXVII, 254, Walde Vrgl. Wrtb. II, 3 f.].

Avots: ME III, 49, 50

II paksis, ein Pächter, der für die Benutzung des Bodens dem Eigentümer mit seiner Arbeit vergütigt Mar. n. RKr. XV, 128. Wohl auf d. Pacht beruhend.

Avots: ME III, 50

‡ *sāpaks, erschlossen aus dem Demin. nom. pl. sāpaceņi (> ostle. suopaceņi) Tdz. 55862, = zàbaks, der Stiefel.

Avots: EH XVI, 471

I še̦rpaks Podunai n. Mag. IV, 2, 142, Oberl, n. U., Bērzpils, der Steinhase, Spitzkopf (lepus timidus L.) RKr. VIII, 83.

Avots: ME IV, 16

II še̦rpaks ² Aiviekste, = še̦rpuks oder če̦rpaks ² Stockm. Wohl auf r. черпáкъ beruhend.

Avots: ME IV, 16

slapaks zirgs, ein Passgänger Elv.; vgl. slapu.

Avots: ME III, 916

‡ *spakst (?), erschlossen aus ostle. spokst (3. p prs.) "?": vīrs tagad s. negudruo mājā Pas. XI, 366.

Avots: EH II, 545

štalpaks, ein Stück: apēst tik lielu štalpaku gaļas Lubn. n. Etn. II, 34.

Avots: ME IV, 102

‡ stàmpaks ² Lubn., Meiran "kartupeļu biezputra".

Avots: EH II, 570

tripaks "jem., der zur Arbeit angetrieberr werden muss" : tāds tripaks. ar kruķi stumjams, ar kāsi ve̦lkams! Alksn.-Zund.

Avots: ME IV, 238

‡ II tripaks Bērzgale, ein alter Tanz. Aus r. mpenak.

Avots: EH II, 695

ìedzīt,

1): iedzĩt (hineinschaffen)
rudzus šķūnī iekšā Salis; hineineggen, -pflügen: ceļmalā iedzĩt (graudus) ar atsperu ecēšām, bet uotrā laukā ar ilkšu arklu Iw.; erlangen: ar naidu ne˙kuo nevar iedzīt Seyetshof. šuorīt iedzinu mazas cūkas (= šuorīt man cūka apbē̦rnuojās) Saikava. nauda, kas nuoliktā terminā nav maksāta, tuop iedzīta (wird beigetrieben) Pēt. Av. III, pielik., S. 18; ‡

3) oft rasierend (den Bart) intensiv(er) wachsen machen
Stenden: tâ jau tu iedzĩsi bārdu pašā rīklē, so niedrig dich rasierend wirst du den Bart dir auch auf dem Halse (der Kehle) wachsen machen. ‡ Refl. -tiês,

1) mit dem Vieh eindringen
Saikava: vēl gabanas nav nuove̦stas, un tu jau iedzenies pļavā!

2) sich hineindrängen (um sich anzusiedeln)
Salis: tur jau igauņi iedzinušies;

3) herein-, hmeinfahren:
atkan žīds iedze̦nas mūsu mājā! Saikava. Dāvis bija iedzinies kruoga paksī Ciema spīg. 277;

4) eindringen, unversehens eingetrieben werden:
nagla iedzinusies pārāk dziļi Jürg. u. a.

Avots: EH I, 512

‡ *Jāpags, *Jāpaks, Jakob: dat. s. Jāpagam BW. 33070, Demin. Jāpadziņš 33063 var.; 33069 var., Jāpaciņš 33070.

Avots: EH I, 561

kal˜paka, kal˜paks">paks,

1) eine Mütze, Nachtmütze:
pirmdien brūte un brūtgāns uzlika galvā adītas buomvilnas kalpakas BW. III, 1, 16;

[2) ein kleiner Tiegel od. Kessel
Fiaden. - Nebst li. kalpõkas aus r. калпáк "Nachtmütze."

Avots: ME II, 144

pakšis (unter paksis I): auch C., Dunika, Meselau, Ramkau, Saikava, Wessen, Wolmarshof, Zvirgzdine, acc.-instr. s. pakši BW. 23045, 4 var.

Avots: EH II, 145

pakšķis,

1) s. paksis;

2) eine Speise aus gestossenem Hanf:
steņķi jeb staku Jęrkulē sauc arī par buomīti, lāci, pakški un tempi Etn. II, 136.

Avots: ME III, 50

pakšs (unter paksis I),

1): auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, Kaltenbr., Salis, Warkh.: dzīvuot pa mājas pakšiem, häuslich sein
Salis.

Avots: EH II, 145

‡ pašķis Alswig, = paksis I 1.

Avots: EH XIII, 179

puksis "?": sē̦rstu gāju bāliņuos, vīra puksi (Var.: v. buņģi) līdzi ņēmu BW. 26418, 1; in Warkl. sei paksis ein Mensch von kleinem Wuchs, in Meiran - ein verächtlicher Mensch.

Avots: ME III, 404

šũpalas Karls., Salisb., Stenden, šũpâles ² Bershof, Siuxt, šũpâkles (vgl. li. sūpõklê "Schaukel") Ronneb., Demin. acc. s. šūpāklīti BW. 32281, šūpaksnes Brasche, šūpeles Landskorona, šūplis U., šūpulis U., (mit ũ ) Salis, Wolm., šūpules Mag. XIII, 2, 68, (mit ù ² ) Mar., šūpuoles Spr.,Wid., (mit ũ) Autz, Bauske, C., Kand., Selg., (mit ù ² ) Gr.-Buschh., šūpuolis U., Demin. acc. s. šūpuolīti BW. 32239 var., šūpuoksnes LP. V, 355 (aus N.-Rosen), šūpuotnes Etn. II, 70; RKr. VI, 37, (mit ù ²⁾ Bers., Kl., Lös., Meiran, die (Oster)schaukel: lieldienās kārsam šūpules Mar. n. RKr. XV, 140. lieldiena vaicāja: kur kārs šūpules (Var.: šūpuli)? BW. 32273.

Avots: ME IV, 109, 110

I tvin̂kt ² : auch Erwalen, Pilten; cirta ..., un kuociņš ... ste̦nē̦dams nuokrita gar zemi. ai, kā tas tvinka! eglīte paģība Dünsb. ApakS ziemassvētku eglītes III, 67.

Avots: EH II, 710