Paplašinātā meklēšana

palˆgs ² : auch Behnen n. FBR. XVI, 141, Gr.-Essern n. Dzimt. Vēstn. 1912, № 260, Grenzhof n. FBR. XII, 13, Lesten n. FBR. XV, 20, Perkunen n. FBR. XVIII, 125, A.-Autz, Assiten, Bixten, Pockenhof, Frauenb., Gaiken, Grafental, Kal., Kurs., Lieven-Bersen, Naud., NB., Nilcrazen, OB., Pampeln, Pankelhof, Remten, Ringen, Rutzau, Schwarden, Wain., Wilzen, Wirginalen, (mit àl) Blieden n. FBR. XVI, 97, Neuenb.: man paldziņš apse̦gā (Var.: es plānuos palaguos) BW. 5173.

Avots: EH II, 150

palgs ² [Dunika, Preekuln (hier neben dem plur. palagi), Ellei], s. palags.

Avots: ME III, 59

spalgs,

2): auch Fehsen Grawendahl, Gr.-Buschh., Kalz., Odsen, Prl., Selsau, Virāne (mit alˆ ) Adl., Skaista, Warkh., (mit alˆ ² ) Luttr.: spalga man... valuodiņa:... vārdu saku, meži skan Tdz. 36524;

3): auch Grawendahl, Odsen, Pil., Virāne; vor "pēc spalga vēja grūdiena" ME. III, 982 ist

"4) heftig, stark:"
einzufügen. Mit der Bed. 4 auch: spalgus sitienus Jürgens 14.

Avots: EH II, 545

spalgs,

1) grell
(mit alˆ ² ) Berstlof: vakarā pie... debess spalgi spulguoskaidra zvaigzne Vēr. I,1364. dusētgrib (velītis) tuvu man, caurspīdīgs, spalgs Akurater. līdz zilgumam me̦lnam un spalgam Vēr. 1904, S. 637;

2) schrill
(Serben, Laud., Lasd., Durben), sehr laut Schibbenhof, Irmelau, Mitau, Dunika (mit alˆ), Pampeln, Bixten, Bershof, Pe̦nkule (mit alˆ ² ), Bers., Sehren, Sessw., (mit alˆ) Walk, Ronneb., Raiskum, Warkl.: nuo stacijas piepeši atplūda spalgs svilpiens Skalbe Skaņas izt. 44. kliedza spalgā balst A. 1893, S. 352. spalgas skaņas MWM. VIII, 532, mežā ar spalgu truoksni lūst Druva I, 48. pēkšņi ierībējās spalgi II, 9. spalgāk jau dunēja suoļi Duomas I, 480. spalgs šāviens Serben. suns . . . spalgi aizrejas Plūd. LR. III, 53. sāka knaukšķēt spalgi suņa rējieni Krišs Laksts 52. balss apsīkst spalgajā sunu ņargā Duomas IV, 121. dzirdu spalgu lauska spērienu R. Av. 1912, № 302;

3) sehr kalt Fehsen,
(mit alˆ ) Selsau, trocken kalt (mit alˆ ² ) Salis: spalga ziemas nakts Vēr. II, 771. nāca ziema ar . . . spalgām, lauskuotām naktīm Jauns. III, 314. spalga nakts A. XXI, 26 (ähnlich 297, Saul. III, 95). spalgs ziemas aukstums Saul. III, 85. ziema spalga V. Egl. Eleģ. 93. spalgi salts Jauna Raža Saul. IV, 45. pēc spālga vēja grūdiena Leijerk. II, 62. spalgi iede̦rdzas krūtīs Saul. Meža šalkas 126. Subst. spalgums "?": ziemas pirmajā spalgumā (Kälte?) Jauns. III, 334. Wenigstens in der Bed. 1 nebst spalgât zu spilgts: zur Bed. 3 vgl. spe̦lga.

Avots: ME III, 982

spalgstêt, knistern (vom Geräusch beim Gehen über gefrorenen Schnee) Grawendahl.

Avots: ME III, 982

jê̦ls,

2)

c): jē̦la labība, ungenügend getrocknetes Getreide
Linden in Kurl. tik jē̦li dubļi, ka nezini, kur kāju spert Siuxt. rāceņi sapuvuši tik jē̦li (nass), ka luopam pat nede̦r ebenda; ‡

d) jē̦la gaļa, "das sehr zarte Fleisch eines kleinen Ferkels"
Kaltenbr.;

3): rudziem vārpas vēl tīri jē̦las Orellen;

5): auch AP., Auleja, Frauenb., Kaltenbr., Orellen, Ramkau, Saikava, Seyershof, Warkl., Zvirgzdine: jē̦la virve. jē̦ls pavediens;

6): nicht abgehärtet, zart
Diet.; viņš visuos darbuos j. Heidenfeld. jē̦lam j. darbs ebenda. viņš ne˙kur neķersies ar duku, bet visur tâ jē̦li Orellen. j. cilvē̦ks; ein bei der Arbeit nachlässiger Mensch AP. man tīri jē̦la dūša palika (mir wurde ganz sshlecht, schwach zu Mut), ka tis plācenis nerūga Saikava;

7): jē̦lu laiž nuo mutes ārā, spricht unflätige Worte
Zvirgzdine; ‡

8) undicht (vom Gewebe):
tâ jē̦li nuoausts tas palgs Frauenb.

Avots: EH I, 564

‡ knàukšķis ² PV.,(mit aû ² ) Frauenb., = knaũkšis: mežā spalgs k., pārminuot sausu zaru, vēstīja atnācēju PV.

Avots: EH I, 628

I mikls: auch Lng. (unter mitrs ), Dunika, Frauenb., Grob., Iw., Kand., Saikava, Siuxt: m. laiks Iw., Saikava, mikla zeme Iw. mūŗa istabas stāv miklas ebenda. m. šķūnis Siuxt. palgs vēl ir m. Frauenb. Mēmeles mikluo uošulāju smarža Veselis Daugava 1936, S. 934.

Avots: EH I, 813

palags, auch palgs L., Gr.-Essern, N., Demin. verächtl. palaģelis, das Laken: uzklāj baltus paladziņus BW. 13250, 1. aud man puķu (Var.: skuju 7482) paladziņu! BW. 7481. maguonīšu palgu klāju 24860, 15; 15705, 16; 18485. [In Preili palags, das Tischtuch. Li. pãlagas "das Behänge über einem Brautwagen" stammt wohl aus r. пóлогъ "Vorhang", und so dürfte wohl auch le. palags aus dem Russ. entlehnt sein.]

Avots: ME III, 54

*spalgt (oder *spalgstêt?) "?": cauri debess zilums spalgst MWM. IX, 286. zils debess spalgst 602.

Avots: ME III, 982

spalši, Adv. (von einem adj. *spalts?), laut: nu es spalši (Var.: skaņi) gavilēju BW. 632 var. (ähnlich 739, 2). lai dzied spalši (Var.: jauki) 705 var. (aus Lubn.) Wurzelgleich (nebst spalži) mit spalgs 2 und zur Wurzel spel- "laut sprechen" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 676)?

Avots: ME III, 983

spe̦lga Lub., spe̦lguonis, spe̦lguoņa Lub., heftiger Frost (auch starke Hitze Lub.): bija tāda spe̦lga (spe̦lguoņa), ka e̦lpu rāva cieti Lub. bijis vare̦ns sals . . . - īsts spe̦lguonis LP. V, 128. ragavas pa ielām spe̦lguoņā čīkstēja Austriņš K. Glūns 44. ziemas spe̦lguoņā Stari III, 48. spe̦lguoņas aukstumā, bei sehr grosser Kälte Bers. Nebst spalgs 3 zu ostfries. spalken "bersten, spalfen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 680; zur Bed. vgl. le. laûska 4)?

Avots: ME III, 988

spulˆgs Warkl., Adv. spulgi, glänzend, leuchtend, schimmernd: spulgās acls A. v. J. 1896, S. 96. acis zlbēja... spulga uguns 1900, S. 813. acis spulgi iemirdzējās De̦glavs Rīga II, 1, 72. spulgi uzlūkuot B. Vēstn. skaidras kâ spulgi sudraba spuoguļi Veselis Daugava l, 419. zīda drēbēs spulgi spuožās A. v. J. 1896, S. 741. spulˆgas (klare) acis Bershof. Subst. spulˆgums Warkl., (mit ulˆ ² ) Bauske, das Glänzen, das Gefunkel U.: acu spulgums, Glanz der Augen U. dzīves spulgums izdzlsis acīs MWM. X, 257. nuo... actiņām izstaruo burvīgs spulgums Jaun. mežk. 14. Plur. spulgumi LKVv., Lichter des Himmels, ein Sternbild. - Wenn u hier aus ide. o reduziert ist, zu spalgs 1 und (nach Būga KSn. I, 264) li. spalgena "spanguolė"; daneben ohne s- poln. pełgać "flimmern" (nach Krček Festschr. f. Windisch 246 ff.), ai. phalgú-ḥ "schimmernd" u. a., s. Persson BB. XIX, 258 und Beitr. 418 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 679.

Avots: ME III, 1028