paluncēt
paluncêt, palùncinât, tr., intr., wedeln: mopsis paluncēja ar strupuo asti MWM. VI, 883. Refl. - tiês, fuchsschwänzen: nevajaga paze̦muoties, paluncināties katra priekšā Saul.
Avots: ME III, 63
Avots: ME III, 63
'paluncēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: