pamaša,
1) Weise, Gewohnheit Manz. [Post. I, 410]:
kristīga cilvē̦ka pamaša, Sitte, Charakter Manz.
ģeķam sava pamaša patīk Manz.; der Sing. in dieser Bedeutung nur bei Manz.;
2) Plur.
pamašas, böse Folgen der Behexung Schwanb., verschiedene Krankheiten, Folgen von plötzlichem Schrecken, Seitenstiche, Leibschmerzen [Wessen], Kopfschmerzen, namentlich eine Kinderkr"ankheit, die dem Kinde den ruhigen Schlaf raubt: par pamašām nuosauc bē̦rnu slimību, kuŗu raksturs nemierīgs miegs RKr. XII, 14.
[pamašas - slimība, kas ceļas nuo pārbīšanās Mar. n. RKr. XV, 129].
nakts pamašas, kad bē̦rns pa naktīm bļauj un nemierīgi guļ Etn. IV, 110.
pamašas - caurdure, sāpes sānuos vai pakrūtē Etn. IV, 162.
liec savus ceļus man pie krustiem un atlāuz pamašas! (Leibschmerzen) Friedrichswald.
[pamašas lauž, ja sāp mugura Vank.].
laikam būšuot galvas pamašas A. XXI, 401.
Auch verschiedene Krankheiten der Tiere: tad luopiem pamašas, ne arī cita kāda kaite neme̦tas Etn. II, 98;
lai cūkām neme̦tas pamašas II, 24;
3) die Mondsucht: cilvē̦ku, kam nakts pamašas, nevajaguot vārdā saukt, kad viņš nakts pamašās Naud.;
iet kâ pa nakts pamašām Naud.;
4) nakts pamaša, nakts pamaši RKr. II, 78, Konv.
1 532,
Nachtschatten (solanum nigrum) Mag. IV, 2, 31.
[Nach Leskien Nom. 316 (mit?) und Sommer Balt. 107 zu pamest]; vgl. auch li. pãmėtė "Gicht, Krankheit" [und le. pamešas].Avots: ME III,
66