pamuļķispamuļˆķis, f. -ķe, der - (die) Einfältige, Dummerjan, Trottel: tik tāds pamuļķis diżais vedējs RKr. XVI, 125.Avots: ME III, 73
pamuļķiskspamuļˆķisks, pamuļˆķîgs, *pamuļķs, einfältig, simpel, schwachsinnig: pamuļķais sapuosās uz pieguļu LP. VI, 518. [mātei bij trīs pamuļķas meitas Anekd. 33 (aus Rodenpois).]Avots: ME III, 73