panars
panars: "sainis" Heidenfeld; "pānārs (?)" ME. III, 75 zu ersetzen durch "panars"; māte piepildīja viņiem panariņus (= tarbas) ar raušiem Pas. X, 225. māte viņam ielika panariņā šādas tādas salašas ebenda.
Avots: EH II, 159
Avots: EH II, 159
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'panars' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'panars' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
panars
panars [Kortenhof, Schwanb., Selsau, Tirsen, Aahof], Bers., Mar. n. RKr. XV, 129, panara Lös. n. Etn. IV, 162, [panārs Laud., Ungurmuiža], ein Bündel Bers., Lös., ein Säckchen Mar. n. RKr. XV, 129, [pānārs (?) Biržgalis" tarba, kuŗā zirgam iebeŗ auzas"]: dieva apdāvi nāti ar dziesmu garu, panariņu ple̦cuos, dziedātāji gāja nuo ciema uz ciemu DL.; von schlechtem Essen: ja nu tās pašas panaras! Blaum. [? s. panaras I] sasalasi, tautu meita, visas savas panariņas (Var.: grabažiņas)! BW. 16366 var. [Zu nẽrt, nirt?]
Avots: ME III, 75
Avots: ME III, 75
Šķirkļa skaidrojumā (5)
panara
panara (unter panars): nāks ar pilnām panarām (= mārsniem?) mājā Azand. 30. ar mugurā pakārtām panarām 3l. turē̦damas zem kakla savilktuo panaru mazgu 32. pļaunuot un ne̦suot ābuoliņa panaras (wohl = nastas wie Etn. IV, 162) Vanagu ligzda 56. - (Von schlechtem Essen:) tās pašas panaras! ... būtu jel salde̦nu pienu uzlikuse! Blaum. Latv. 1. p. 1909, S. 38.
Avots: EH II, 159
Avots: EH II, 159
panārs
panurs
panurs, ein Bündel, das man in der Hand od. unter dem Arm trägt Druw. n. RKr. XVII, 71; vgl. panars.
Avots: ME III, 78
Avots: ME III, 78
parans
parans [Zvirdzine, Zaļmuiža], ein kleiner Sack, ein Säckchen: paranā maizes jau sen neatlika Infl. [Durch Metathese aus panars?]
Avots: ME III, 87
Avots: ME III, 87