Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pangas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pangas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

pangas

pangas Adiamünde "zirga lietas": tu esi pangas tâ uzpanguojis, ka jūk laukā.

Avots: EH II, 160


spangas

spangas: s. dazu auch Būga Liet. k. žod. CVI.

Avots: EH II, 546


Šķirkļa skaidrojumā (4)

panga

pañga, die Brandblase, Wasserblase auf der Haut C., [Schujen, Jürg., Bers:, Annenb.]; Gallapfe]: pangas liepu lapā Mežuos un ārēs II, 59: vgl. spanga.

Avots: ME III, 77


spandas

spandas od. pangas">spangas, Schuppen(schilder) von grossen Fischen L. Wenn vom Begriff des Glanzes auszugehen ist, ats ein Kuronismus zur Wurzel von spuodrs resp. spuoguot. Vgl. auch spanda und spanga.

Avots: ME III, 984


spanga

spanga,

1) eine Blase
(Spr., Vīt.) an Händen oder Füssen (U.) oder anderswo am Körper, entstanden durch Druck oder Verbrühen Selsau (mit àn 2 ), Kl., Druw., Lub., Laud.: strādā, līdz spangas ruokas Apskats 1901. meitai lielas spañgas (Flecken) uz ģīmja Sassm. siltuma spangas, Hitzbläschen Kronw. n. U.; eine Brandblase N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411: viņš tīrās spañgās C.; eine Schaumblase am Bierfass Laud.; Wasserblase B. Vēstn. ;

2) = sprādze, Schnalle Oppek. u. Kokn. n. U.; Ohrring Burtn. n. U.: ar vara spangām sevi ruotājušas Duomas III, 45;

3) spangu vaiņags "?" BW. 6143, 6 var. (Var.: zīļu v.); 6214, 3; 7108, 1; 24585 var.; 32902, 5; RKr. XVI, 106, 183, 201. man nuopirka bālēniņš sīku spangu, spuoža vara (vaiņagu) BW. 28896, 10; ze̦lta spanga, Goldschuppe
Bl. 461;

4) ein Quetschinstrument
U.: kas savas spangas, važas, valgus un stīpas ap kuoka ce̦lmu lika Latvija. žņaudz kâ ciešas spangas Duomas II, 102. kâ metala spangās iespiedis MWM. VIII, 652; eine Klemme (spañgas C.): tas nu gan ir spangās (ļuoti spaidīguos apstakļuos)! lielās spangas C., Smilt., Bers., Lasd. ja vēlies spangās iekļūt, paduodies tik žīdiem! Laud. sanēma viņu kâ spañgās Jürg. In der Bed. 1 als ein Kuronismus (mit dem Suffix von čulga; vgl. auch ahd. spanga, mnd. span "Spange") zu norw. spana "spannen" u. a. (bei Fick Wrtb. III 4 , 507 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 655 f. und 680 t.)? Anders Prellwitz Wrtb 2 42B, Zupitza KZ. XXXVI, 61, Būga Aist. Stud. 113 (der auch ein li. spungė "Gewächs, Fleckchen" heranzieht); vgl. auch panga. In der Bed. 2 wohl aus mnd. spange "Spange", und germanischen Ursprungs (vgl. an. spǫng "lamina, Platte") wohl auch in der Bed. 3 und (?) 4; unmöglich wäre es freilich nicht, für die Bed. 3 (vgl. spangas "Schuppen") auch an die Wurzel von spuoguôt zu denken.

Avots: ME III, 984, 985


uzpangot

uzpañguôt,

1) sich mit Blasen bedecken:
maize cepuot uzpanguojusi Jürg.;

2) (heim Anspannen) das Pferdegeschirr auflegen:
tu esi tās pangas tâ uzpanguojis, ka jūk laukā Adiamünde.

Avots: ME IV, 364