Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'paniņas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'paniņas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

paniņas

paniņas: auch Alswig, Fest., Kalz., Karls., Lemb., Linden in Kurl., Prl., Stom.

Avots: EH II, 160

paniņas

paniņas Dond., [Stelp.], s. paņas.

Avots: ME III, 77

Šķirkļa skaidrojumā (13)

drupana

drupana: auch Skaista n. FBR. XV, 34, Auleja, Kaltenbr., Oknist, Pilda, Prl., Sonnaxt, Warkl., Zaļm., Zvirgzdine; pajēme tuo drupanu (drusku) rudzu Pas. IX, 508. bē̦rniem nava ni drupanas, kuo mutē bāzt VIII, 94. sudraba drupaniņas BW. 31280.

Avots: EH I, 336

juka

juka,

1): juk[u] jukā sajukuši BW. 20949 var. dzijas sagāja jukā Nauksch., NB. viņi aiziet jukā(s) ("šajūk") Plm.-Plur.

a): jukām Oknist n. FBR. XV, 183 u. a., durcheinander;
čuriņas, dzīsliņas, jukām (dazwischen) gaļas drupaniņas Sonnaxt.;

b) : = ‡ jukāji Ramkau; ‡

3) die Kreuzung
Anzen: ceļu jukā.

Avots: EH I, 566

paņas

paņas [Salisb., paņi Salis], häufiger panijas Gold. n. Etn. I, 41; 17, Lubn., [Kl.], paniņas [Salisb., Ruj., Lems., Jürg., Nitau, Zögenhof, Kreuzb., Lis., Bers., Adsel], Serben, Schwanb., Lös., [paniņu piens Salis], die Buttermilch; [Moiken Kl. (pāniņas)]: spannīti paniju palika vienam, kuo nuodzerties Blaum. nuolēja paniņas lielajā ķērnē A. XVlII, 204. tāds gaisā uzspeŗams ar paniņām! Aps. (vgl. panĩnas.]

Avots: ME III, 78

panīnas

[panĩnas Wolm., PS., Smilt., Drosth., Burtn., Dickeln, Schujen, die Buttermilch. - Nebst sviestnīņas, panijas, nuonijas, paniņas, paņas zu nĩt I.]

Avots: ME III, 77

paniņš

‡ paniņš Salis, paniņi ebenda, = paniņas.

Avots: EH II, 160

pāršķērmt

pãršķērmt, intr., allzu sauer werden: ilgi stāvuošas paniņas ir pāršķē̦rmušas Druw. n. RKr. XVII, 71.

Avots: ME III, 181

saķērnēt

saķērnêt, ‡

2) intr. "?": skābas, saķērnējušas ("saskābušas") paniņas N.-Peb. ‡ Refl. -tiês, durch Kernen entstehen (von Butter)
Kaltenbr.: nesaķērnējās (nesagāja) tis sviests.

Avots: EH XVI, 422

šķerms

šķe̦r̃ms Riga, Salisb., = šķē̦rms: ja sulas jeb paniņas siltā laikā kādas dienas vēl stāv, tad ļuoti saskābst jeb paliek šķē̦rmas Erlaa. sirds pildās kâ ar šķe̦rmām indevēm Boriss God. 17.

Avots: ME IV, 28

vanckas

vanckas: "paniņas" N.-Peb.

Avots: EH II, 756

vanckas

vanckas "?": "vanckāt" nuozīmē - piena sūkalas, paniņas resp. vanckas dzert N.-Peb.

Avots: ME IV, 469

vanckāt

vanckât, -ãju,

1) "kaut kuo darīt" Saikava; "eilig tun" (mit àn 2 ) Kreuzb.; "strauji kaut kuo darīt (vanckât und vanskât) Fehteln, Stockm.; "(etwas) zu tun anfangen" Golg.; "stiprā mē̦rā, nebēdīgi kaut kuo darīt" Sessw.: vai es varēšu sākt pļaut? - vanskā tikai vaļā! Fehteln, Stockm. re, kâ šie vanckā ar pļaušanu! Saikava. ņem tu ar cirvi ruokā un vanckā vaļā! ebenda. viņi vanckāja ar ēšanu cauru nakti Sessw. vanckāja kārtis (spielten Karten) ebenda;

2) schlagen
Aahof, Sessw., (mit àn 2 ) Golg., KatrE., Kreuzb., Lubn., Meiran, Saikava, Schwanb., Sonnaxt, (mit añ ) AP., prügeln (mit añ ) Nötk., (mit àn 2 ) Golg., (vanskât) Oberl. n. U., (vanckât) Ramkau: tie viņu stipri bija vanckājuši Sessw.;

3) schlagend treiben, jagen
(mit àn 2 ) Bers., Saikava, Sessw.; hinausjagen Kreuzb. (mit àn 2 ), (vànskāt 2) Wessen: saimnieks, kuolīdz piedzeŗ, vanckā sievu laukā nuo mājas Aahof, Alswig, Borchow, Rite, Saikava;

4) (gierig) essen
Sessw.; geräuschvoll fressen (von Schweinen) Erlaa; trinken ("iedzert, iemest") Lis., saufen, trinken (v. piena sūkalas, paniņas) N.-Peb.;

5) ziehen, schleppen
Bauenhof, Kremon, Seltingshof, (mit àn 2 ) Alswig;

6) sich herumtreiben
Bers.: kuo tu vanckā (= vazājies, staigā) tâ vienmē̦r apkārt? Bers.;

7) klatschen
Wirgin.; schwatzen, räsonnieren (vanskât) Lind. n. U.;

8) van̂ckât Nerft "suchend zerstreuen, durcheinander werfen".

Avots: ME IV, 469