paplūkāt
paplũkât, tr., freqn., ein wenig zausen, raufen: matus. [Refl. -tiês, ein ander ein wenig zausen, raufen: gaiļi drusku paplūkājās.]
Avots: ME III, 83
Avots: ME III, 83
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'paplūkāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'paplūkāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
pačīkoties
pačīkuôtiês,
1) "?": tad tu vari gan ar visiem saviem brīnumiem pacīkuoties A. VIII, 1, 67;
[2) "paspē̦kuoties (die Kräfte messen)"
Bauske, Bers.;" paplūkāties": bē̦rni pačīkuojas (viens uotram saņem pamatu kušķim un papurina viens uotra galvu) Vīt.].
Avots: ME III, 14
1) "?": tad tu vari gan ar visiem saviem brīnumiem pacīkuoties A. VIII, 1, 67;
[2) "paspē̦kuoties (die Kräfte messen)"
Bauske, Bers.;" paplūkāties": bē̦rni pačīkuojas (viens uotram saņem pamatu kušķim un papurina viens uotra galvu) Vīt.].
Avots: ME III, 14