I kaût,
1) in Wunschsätzen -
wenn doch (mit dem Konditionalis); zur Verstärkung der Wunschpartikel
kaut dienen
ak und
jele: ak kaut man tūkstuoš mēles būtu! dziedu viena, dziedu viena; kaut būt[u] uotrs palīdziņš BW. 286, 4.
stulbie tādi, kaut likuši kazu mierā! LP. V, 245. Elliptisch -
kaut tevi! zum Kuckuck: saknes - kaut tevi! - maziņas, niecīgas LP. VII, 1176.
kaut tevi! - kas tavam tē̦vam par stiprām ķemmēm!2) kondizional -
wenn, falls: es nesē̦tu griķu druvu, kaut tā balta neziedēj[u]si Ltd. 2178.
tu būt[u] smuka, tautu meita, kaut tev laba daba būtu;3) konzessiv, - zuweilen verstärkt durch
gan, jel, arī - obschon, obgleich, wenn auch (im Hauptsatz oft
tuomē̦r, tadšu): es nelauztu alkšņa rīksti, kaut es bē̦rza nedabūtu; es neietu pie atraiša, kaut es jaunu nedabūtu. kaut gan tuo e̦smu viņam vairākkārt sacījis, tuomē̦r viņš tuo laidis par galvu;4) verallgemeinernd vor einem Indefinitum, einem Adverbium und Nomen;
kaut cik, kaut cik necik, einigermassen, etwas; kaut kad, irgend einmal, kaut kāds, kaut kas, kaut kuŗš, wer immer, wer es auch sei, kaut kâ, wie immer, irgendwie, kaut kur, irgendwo: arī viņš pazāudēja kaut cik naudas Vēr. I, 1081.
viņš jau kaut cik atžilbis. kaut viņš kaut cik necik pūlē̦tuos! viņs kaut˙kad nuo ve̦cāka cilvē̦ka mutes bij dzirdējis LP. VII, 508.
zirgs gribējis kaut˙kuo paprasīt LP. III, 47.
dziedi, dziedi, tautu meita, kaut kuo vien, kaut kâ vien BW. 857.
kaut˙kur raudāja lakstīgala R. Sk. II, 218.
grūti būs atrast kaut divus latviešus, kas par tautas dziesmu ve̦cumu būtu vienis prātis RKr. VIII, 25.
[Zur Form. s. Le. Gr. § 592.]Avots: ME II,
179