Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'papus' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'papus' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)

papus

papus, der Papa; kruoga p., der Schenkwirt.

Avots: EH XIII, 165


papusdienas

papusdìenas Mar. n. RKr. XVII, 137, (eine Mahlzeit vor dem eigentüchen Mittag: nevaru sagaidīt pusdienu; jāieē̦d papusdienas Lös., Sermus, AP., Pabbasch, papusdiena Nötk., N: Peb., Lös., Stomersee; papusdiena "eine Mahlzeit nach dem Mittag" Sessw., Odsen1.

Avots: ME III, 84


vecpapus

ve̦cpap(u)s, der Grosspapa; verächtl. Bezeichnung für einen jungen Mann, der bei der Arbeit langsam ist od. sonst altväterliches Betragen zur Schau trägt Stenden: skaties, kur ve̦cpaps! nãk tâ, ka knapi kust Stenden.

Avots: ME IV, 516

Šķirkļa skaidrojumā (1)

plīties

plîtiês Neuenb., C., Arrasch, plîtiês 2 Karls., Dond., Līn., Bl., Kandau, Selg., Dunika, Bauske, Ruj., plìties 2 Golg., Selsau, Saikava,. Gr.-Buschhof, plĩtiês N.-Peb., plijuôs, gew. plītiês virsū, sich aufdrängen, beharrlich verlangen, fordern: plijas virsū kâ piede̦ga, kâ miegs Laud. ķēniņiene plljās ķēniņam virsū kâ rūgta nāve LP. VI, 832. kruoga papus tuomē̦r neplijas tik karsti virsū Pasaules lāp. 44. viņš man tikām plljās virsū, līdz palienēju vienu rubli Kursiten. neduod pienu dzert, lai plijas, cik grib LP. V, 11. plīties pēc tē̦va mantas, pēc piesuolītās naudas Janš. Vielleicht (nach Petersson PBrB. XXXVIII, 316 f ) zur Wurzel von and. flīt "Eifer", ae. flítan "streiten".

Avots: ME III, 350