Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pasēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pasēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

aizpasēt

àizpāsêt "verschmieren, verteeren" Wid.

Avots: EH I, 41


pasēt

pasẽt, ‡

5) aussäen
(perfektiv): kuo pasēju ..., tis izauga Tdz. 53555. rudzi jau pasē̦ti Dunika. lai jis pasēj zirņus Pas. X, 239 (ähnlich IV, 152; VI, 421; XIII, 138).

Avots: EH XIII, 171


pasēt

pasẽt [li. pasė´ti], tr.;

[1) ein wenig säen:
tē̦vs pasēja un aizsteidzās Jürg.;

2) mit dem Säen zurechtkommen]:
ve̦cais tikkuo arājiem varēja pasēt MWM. VI, 637;

[3) nach od. zugleich mit der Hauptsaat säen:
p. rudziem ābuoliņu; zirņiem auzas Jürg.;

4) pasẽt miežus zem arkla N.-Peb., Gerste säen mit der Absicht, die Saat (nicht mit der Egge, sondern) mit dem Pfluge unter die Erde zu schaffen.
Refl. -tiês, eine Weile (zu seinem Vergnügen) säen: zē̦ns prasīja pasēties].

Avots: ME III, 97


pasēta

pasẽ̦ta, die Partie unter dem Zaun: kâ nu guosniņas pienu duos? visās pasē̦tās nešļavas Etn. I, 31.

Avots: ME III, 97


piepasēt

pìepasêt, tr. u. intr., dazupassen; anpassen: tā alga jau man labāk piepas nekâ viņam Etn. I, 176. piepas (Var.: piede̦r, piestāv, piekrīt) labi ze̦lta pieši pie dze̦lte̦na kumeliņa BW. 12216, 4 var.

Avots: ME III, 278


piepasēt

pìepâsêt, sattfüttern: nevar viņu piepāsēt vien Wolm.

Avots: ME III, 278


uzpasēt

uzpasêt, aufpassen, aufwarken U.

Avots: ME IV, 364

Šķirkļa skaidrojumā (1)

putēt

I putêt,

1): te daudzi saimnieki taisās p. Jauns. Raksti IV, 263; ‡

2) verloren gehen:
man atslēdziņa putēja un izputēja Saikava. ganam vajaga uzpasēt rīkstes, ka kāds neizpute̦na; citādi putēs guovis AP.

Avots: EH II, 338