pasir̂ds,
-s, pasir̂de, die Partie unter dem Herzen; - der Magen L.:
spaidās ar žņaudzēju pasirdī Vīt.
[pasirds tuo nevar saēst, der Magen kann nicht verdauen Für. I, unter
ēst.] Der Plur.
pasirži, die Herzgrube [lV.-Kurl.], V.:
pakrūte apņe̦m pasiržus jeb lāmiņu un ribu galus Konv.
2 3037.
grūti strādājuošam pasirži sāp Etn. III, 159; II, 149.
pasiržuos spiežuot Konv.
2 2085.
pirtī mazgājuoties, bē̦rniem ceļ pasiržus, ar lūpām smūkšķinuot BW. I, S. 182;
pasiržuos, im Herzen Hug. Mag. IV, 2, 145. So auch:
klusas nuopūtas zuogas iz pasiržiem Step.
Avots: ME III,
98