pasmīnēt
pasmīnêt, intr., etwas lachen, grinsen, schmunzeln: dē̦ls tik pasmīn vien LP. IV, 126. viņš neticīgi pasmīnēja Vēr. I; 1311.
Avots: ME III, 104
Avots: ME III, 104
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pasmīnēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pasmīnēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
paobties
pauôbtiês [Smilten, Wolm., Selsau,
1) "pasmīnēt, pašķuobīties" Burtn., Seppkull]: vaigā grumbiņa nepauobas A. XII, 7. [mute drusku pauôbās uz smiešanuos Lis.;
2) "= palūkuoties" (?): pauôbies, kas tur nāk! Sauken.]
Avots: ME III, 130
1) "pasmīnēt, pašķuobīties" Burtn., Seppkull]: vaigā grumbiņa nepauobas A. XII, 7. [mute drusku pauôbās uz smiešanuos Lis.;
2) "= palūkuoties" (?): pauôbies, kas tur nāk! Sauken.]
Avots: ME III, 130