Paplašinātā meklēšana

ķe̦pasts,

1): ein Durcheinander; eine liederlieh verrichtete Arbeit; "ķepējums" PV.; ‡

3) jem., der eilig, aber liederlich arbeitet
PV.

Avots: EH I, 696

klapasts: auch Dunika, OB.

Avots: EH I, 610

klapasts Wain., Kalleten, = klapata; n. U. auch klapasta.

Avots: ME II, 214

pasts, paste, die Post; pastuos braukt, mit Vorspann, mit Schiesspferden befördern.

Avots: ME III, 109

pļipasts, ein Aufdringlicher, "cilvē̦ks, kas visur grib pielīst klāt" Friedrlchswald.

Avots: ME III, 371

sāpasts, Vorrat Oberl. n. U.; zunächst aus li. sopōstas (neben zopõstas) dass.

Avots: ME III, 805

‡ šķe̦pasts Rencēni, = šķipasts 2, šķepste: ieduod nu man ar kādu šķe̦pastu biezpiena!

Avots: EH II, 631

šķipasts,

2): auch Salis.

Avots: EH II, 636

šķipasts,

1) "was zusammengeschaufelt wird"
Lis.;

2) "ein Weniges"
Widdrisch, Zögenhof; so viel man mit drei Fingern fassen kann U.;

3) Plur. šķipasti "kauta luopa sīkumi nuo iekšām" Lis. In der Bed. 2 zu šķipsna; in der Bed. 1 anscheinend zu šķipêt.

Avots: ME IV, 42

zãpasts Bauske, der Vorrat L., Obert. n. U., Memelshof. Zunächst aus li. zopõstas (wozu Skardžius Die slav. Lehnw. 244).

Avots: ME IV, 699

[ķe̦pasti, das Pfeifenöl Meselau; ķe̦pasts, ein Mischmasch Tirs.; vgl. ķe̦pe̦sti. In Sehlenhof und Ipiķi gebrauche man ķe̦pasts od. ķe̦pastiņa in der Bed. von šķipsnis.]

Avots: ME II, 366

ķe̦pe̦sti,

1) [ķe̦pē̦sti Grosdohn], eine klebrige Masse, z. B. das Pfeifenöl
[ķepasti N. - Schwanb., ķe̦pasts Sessw. (vielleicht mit hochle. a aus e̦)]: ķepe̦sti - me̦lnais šķidrums, kas sakrājas pīpē Lasd., Bers. [ķe̦pe̦sts Bers., eine klebrige Mischung verschiedener Stoffe], Sessw. ;

2) Schmutz, Kot:
kuo tu, bērniņ, tur rīkuojies pa ke̦pe̦stiem Bers. ;

[3) ķe̦pe̦sts Mar., Fleischabfälle, daraus man Seife kocht.
] Zu ķept.

Avots: ME II, 367

‡ šķipata Frauenb., = pasts">šķipasts 2: nebija šķipatas Tdz. 54517.

Avots: EH II, 636

šķipsna Wid., Bershof, Druw., Kurs., Nigr., W0lmarshof u. a., šķipsne U., Celm., Saikava, šķipsnis U., Dr., Sissegal, šķipsns Ermes, soviel man mit drei Fingern fassen kann U.; eine Strähne Dr.; eine Fitze Dr.; ein Weniges: tabākas šķipsnis Sissegal. uzbēra uz īkšķa nagu šķipsni tabākas MWM. iebēra... deviņas kājminu šķipsnīšus BW. I, S. 184. izplūci vienu spalvu šķipsnīti LP. IV, 196. matu šķipsna Kurs., Etn. IV, 70; Vēr. II, 1195; Blaum. Skal. ug. 53; Niedra Zemn. dēls 40. linu šķipsna Jürg. (hier neben miltu šķipsnis), Nigr. cik tad šis man tuo linu iedeva? tikai tādu šķipsnu, I nebij ne trīs auklas nuovīt Kurs. vērpiet... linus pa vienai šķipsniņai! BW. 6967. sasiet ar kaņe̦pāju šķipsni kaķē̦niem astes Libek Pūķis 41. pēdējuo labības šķipsni nuopļaut Pūrs II, 65. mazgā sasietas... labības šķipsnas Etn. III, 141. katrs gribēja duot ziedaļai pa šķipsnam (zâles) Iv. Kaija Iedz. gr. 17. širmja vietā ce̦purei vēl tikai divas sadriskātas šķipsnas karājas Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 480. sāls šķipsnīte Saikava. labu škipsnu naudas LP. VII, 58. dabūja krietnu šķipsnu naudas un drēbju Druw. Nebst šķipsta, šķipasts 2 šķipuosts, šķīpstiņš, šķīpsniņa zu li. skypata "ein kleines Stückchen, Bröckchen" (s. Bezzenberger Lit. Forsch. 170), r. щипáть "kneifen, zwicken, rupfen", čech. štipec "was man mit drei Fingern fasst" u. a. (s. Zubatý AfslPh. XVI, 415); vgl. auch Būga KSn. I, 291.

Avots: ME IV, 42, 43

šķīpsniņa U., (mit i ² ) Lubn., šķipsnīte ² Lubn., škīpstiņš U., šķīpuostiņš U., = šķipsna, pasts">šķipasts, eine kleine Handvoll, ein Weniges U.: šķīpstiņš sāls, Salz, soviel man mit drei Fingern fassen kann U.

Avots: ME IV, 48

strupastis U., V. (f. -te), pasts">strupasts (?), strupašķis U., LP. V, 87 (f. -ķe), ein Stumpfschwanz U., ein Stutz V.: man māmiņa iede̦vuse strupastīti telēniņu; nuo tā viena strupastiņa (Var.: strupastīša) pilni... tīrumiņi BW. 16452, 2. visas zivis kūtī, strupaste vien lai paliek LP. VII, 542. strupasti suņi Vēr. II, 1177. - strupaste, ovis brachyura Konv. 47.

Avots: ME IV, 1095