patupēt
patupêt [li. patupė´ti], ein wenig, eine beschränkte Zeitlang hocken: tuo dieniņu apakš egles patupēj[ujse BW. piel. 2 15687, 2. dabūja cietumā patupēt od. (refl.) patupēties, eine Weile sitzen.
Avots: ME III, 125
Avots: ME III, 125
'patupēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: