nopauksnīt
‡ nùopàuksnît 2 Druw. n. RKr. XVII, 71, nicht allzu stark durchprügeln: vīriņš ... ezīguo sieviņu nuopauksnīja.
Avots: EH II, 73
Avots: EH II, 73
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pauks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pauks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
pauks
pauks! Interj. zur Bezeichnung eines knallenden Lautes: ābuols nuokrīt pauks! Vēr. 189. kâ šaus, tâ kritīs, pauks! Etn. 11, 12. vedējs tam ar rungu pauks! pa pieri Pas. II, 17. pauks, pauks - atskanēja... suoļi MWM. XI, 192. lietus pilieni iesāka - pauks, pauks - sisties pret vaguona rūtīm Kaudz. iesita ar knipu par pieri, pauks! Fest.
Avots: ME III, 128
Avots: ME III, 128
pauksis
‡ paũksis, plur. paũkši "e̦ze̦ru augs ar ļuoti gaŗu stiebru. kuo, ē̦nā izkaltē̦tu, lietuo krē̦slu sēdekļa pīšanai" Orellen: paukši pēc Jāņiem vai[r] nede̦r, tad lūst pušu.
Avots: EH XIII, 184
Avots: EH XIII, 184
pauksna
pauksnīt
pauksnīt
pupauksīte
pupauksĩte,
1) "?": Jāņu diena, pupauksīte (Var.: pupacīte, pupucīte, pupuzīte) atved man brūtgāniņu! BW. 33078, 1 var.; 2, pupau(k)sīte "eine Gartenblume mit blauen Blüten"
Bērzpils.
Avots: ME III, 414
1) "?": Jāņu diena, pupauksīte (Var.: pupacīte, pupucīte, pupuzīte) atved man brūtgāniņu! BW. 33078, 1 var.; 2, pupau(k)sīte "eine Gartenblume mit blauen Blüten"
Bērzpils.
Avots: ME III, 414
sapauksnīt
sapauksnît: auch (mit àu 2 ) Saikava: Mārtiņš Krišu sapauksnījis Blaum. No sald. pud., S. 81. ‡ Refl. -tiês "sakauties, saplēsties (von Kindern)" Kalz. n. Fil. mat. 29: bē̦rni sapàuksnījās 2 .
Avots: EH XVI, 434
Avots: EH XVI, 434
sapauksnīt
Šķirkļa skaidrojumā (4)
bāba
bãba,
1) altes Weib (verächtlich):
bābu pasakas, leeres Geschwätz. Sprw.: bailīgs kā bāba. dzied od. runā kā ve̦ca bāba, von einem, der Unsinn spricht. ļauna bāba allaž dūmus kūpina. kas bābu klausa, tas pats bāba. bāba rudenī gudrāka nekā vīrs pavasarī. puišu bāba, manntolles Weib: mani sauca puišu bābu BW. 8984. bābu vasara, der Weibersommer (Platonen). sniegu b., der Schneemann R. Sk. II, 253;
2) mē̦slu bāba,
a) eine Hexe, die Kinder austauscht:
kamē̦r jaunpiedzimušais berniņš vēl nav dabūjis svē̦tu kristību, pa naktīm jādedzina pie gultas uguns, lai mē̦slu bāba nepārmij bē̦rnu, neieliek viņa vietā nuo žagariem taisītu bē̦rnu BW. I, S. 192;
b) Göttin des Kehrichts:
mē̦slu bāba priecājās, meitiņām piedze̦muot: kur adīja, kur rakstīja, tur palika dzīpariņi BW. 1171, 1;
3) = lākturis: bābā aizdedzināja skalu LP. VII, 291; 4) eine Winde zum Heben od. Ziehen schwerer Lasten, namentlich zum Herauswinden der Netze;
5) ein mit Hede umwickelter Pregel;
bābiņas dedzināt, eine Art von Orakel: aptin skaliņu ar pakulām, iesprauž istabā pie izejas durvīm un tad aizdedzina. ja de̦guot bābaiņas krīt uz iekšpusi, tad gaidāmais tai vakarā atbpauks, ja uz durvju pusi, tad ne C. - [ve̦cu bābu durt U., ein Spiel, das werzüglich am Weihnachtsabend gespielt wird]. Zu li. bóba "altes Weib", slav. baba serb. бäба u. a.) dass., [vgl. Berneker Wrtb. I, 36 und Walde Wrtb. 2 79].
Avots: ME I, 270
1) altes Weib (verächtlich):
bābu pasakas, leeres Geschwätz. Sprw.: bailīgs kā bāba. dzied od. runā kā ve̦ca bāba, von einem, der Unsinn spricht. ļauna bāba allaž dūmus kūpina. kas bābu klausa, tas pats bāba. bāba rudenī gudrāka nekā vīrs pavasarī. puišu bāba, manntolles Weib: mani sauca puišu bābu BW. 8984. bābu vasara, der Weibersommer (Platonen). sniegu b., der Schneemann R. Sk. II, 253;
2) mē̦slu bāba,
a) eine Hexe, die Kinder austauscht:
kamē̦r jaunpiedzimušais berniņš vēl nav dabūjis svē̦tu kristību, pa naktīm jādedzina pie gultas uguns, lai mē̦slu bāba nepārmij bē̦rnu, neieliek viņa vietā nuo žagariem taisītu bē̦rnu BW. I, S. 192;
b) Göttin des Kehrichts:
mē̦slu bāba priecājās, meitiņām piedze̦muot: kur adīja, kur rakstīja, tur palika dzīpariņi BW. 1171, 1;
3) = lākturis: bābā aizdedzināja skalu LP. VII, 291; 4) eine Winde zum Heben od. Ziehen schwerer Lasten, namentlich zum Herauswinden der Netze;
5) ein mit Hede umwickelter Pregel;
bābiņas dedzināt, eine Art von Orakel: aptin skaliņu ar pakulām, iesprauž istabā pie izejas durvīm un tad aizdedzina. ja de̦guot bābaiņas krīt uz iekšpusi, tad gaidāmais tai vakarā atbpauks, ja uz durvju pusi, tad ne C. - [ve̦cu bābu durt U., ein Spiel, das werzüglich am Weihnachtsabend gespielt wird]. Zu li. bóba "altes Weib", slav. baba serb. бäба u. a.) dass., [vgl. Berneker Wrtb. I, 36 und Walde Wrtb. 2 79].
Avots: ME I, 270
nopaukt
[nùopaukt, hinsterben, verenden, ausgehen (pietrūkt): dzīvuo vien bezbēdīgi! gan nu nuopauksi! Linden in Livl. n. RKr. XVII, 71.]
Avots: ME II, 827
Avots: ME II, 827
paukāt
paũkât C., -ãju ein wenig schlagen, prügeln: kuo tur pàukā 2 ? ka(d) sit, ta(d) sit! Mar. n. RKr. XV, 129. Aus d. pauken, oder eher als ein Schallwort zur Interj. pauks? Vgl. auch liv. pouk " mit den Händen klatschen".
Avots: ME III, 127
Avots: ME III, 127
pupetīte
pupetĩte "?"; Jāņu diena, pupetīte (Var.: pupacīte, pupauksīte, pupucīte, pupuzīte), atved man līgaviņu! BW. 33078, 1 var.
Avots: ME III, 414
Avots: ME III, 414