II pavārte (li.
pavartė˜), BW. 13380, 31309 ein Lok.
pavārtā, BW. 28322 var. auch
- pavārtuos, die Gegend unter und an der Pforte U., Bers., Drosth.;
lauks, nuorā tūliņ aiz vārtiem Katzd.
(pavãrte); "kaimiņa ruobeža, kas tuvu pieiet klāt pie mājām" Selb.;
"zemes gabals luopu gatuves galā" Frauenburg:
stumdīs un grūstīs kâ bē̦rnu pa svešām pavārtēm Asp. Saulgriezīte 47.
pavārte pildās ļaudīm Janš. B. 204.
tik tuvu, tâ sakuot mūsu pavārtē Janš. B. 201.
dzeni bucīšus tepat pavārtītē! LP. IV, 42.
tepat pavārtē pagruozīšu BW. 28843, 3 var.
Avots: ME III,
134