pavēlēt
pavẽlêt,
2): pavēli man tuo! gib's in meine Hand!
BielU. Refl. -tiês: pavēlies dievam! Oknist.
Avots: EH XIII, 190
2): pavēli man tuo! gib's in meine Hand!
BielU. Refl. -tiês: pavēlies dievam! Oknist.
Avots: EH XIII, 190
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pavēlēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pavēlēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
pavēlēt
pavẽlêt, -lu (bei Manz. und Glück -ļu), -lēju,
1) gönnen, erlauben, überantworten :
ja tu skaisti nedziedāsi, pavēlēšu (Var.: atvēlēšu) vanagam BW. 30611, 1 var. kam tas mani pavēlēja ve̦cam tautu dēliņam BW. 22135;
2) anheimstellen:
dievam es pavēļau, aiz tuo viņš visas lietas spēj Manz. G. L. 157;
3) befehlen:
pavēļ bauslības grāmatu derības šķirstā sargāt Glück V Mos. 31. kuo mēs jums pavēļam, ir darāt, ir darīsiet II Thess. 3, 14. Refl. -tiês, sich überantworten, sich ergeben: pavēlēties dieva ziņā, dieva ruokai, prātam, in Gottes Sinn, Hand, Rat U. In der Bed. 3 wohl durch d. befehlen beeinflusst.
Avots: ME III, 136
1) gönnen, erlauben, überantworten :
ja tu skaisti nedziedāsi, pavēlēšu (Var.: atvēlēšu) vanagam BW. 30611, 1 var. kam tas mani pavēlēja ve̦cam tautu dēliņam BW. 22135;
2) anheimstellen:
dievam es pavēļau, aiz tuo viņš visas lietas spēj Manz. G. L. 157;
3) befehlen:
pavēļ bauslības grāmatu derības šķirstā sargāt Glück V Mos. 31. kuo mēs jums pavēļam, ir darāt, ir darīsiet II Thess. 3, 14. Refl. -tiês, sich überantworten, sich ergeben: pavēlēties dieva ziņā, dieva ruokai, prātam, in Gottes Sinn, Hand, Rat U. In der Bed. 3 wohl durch d. befehlen beeinflusst.
Avots: ME III, 136
Šķirkļa skaidrojumā (3)
cieti
ciêti [li. kietaĩ], dial. ciê, Adv. von ciêts,
1) hart, fst, streng, sorgfältig, ausdrücklich:
cieti saspiest, [vārīt Wid.], aizmigties, glabāt, sargāt, nuoteikt, pavēlēt. turies cieti, māmuliņa! cieti apcirpta galva Rīg. Av.;
2) als Präd., fest, zu, nicht fungierend:
visiem bij balsis cieti. durvis bija cieti. ja tāds laiks pastāv, tad upe būs drīz cieti, wird zugefroren sein. pļavas vēl bij cieti, auf den Wiesen konnte man noch nicht weiden;
3) = aiz -, sa -, zur Bezeichnung der imperfektiven Handlung:
ausis, acis krīt cieti. miedzies tik cieti! LP. III, 93. cieti ņemt = saņemt, gefangen nehmen; [ģērbties cieti, sich ankleiden; kurini krāsni cie[ti] Wolm., heize den Ofen an; taisi durvis ciet! Wolm., mach die Tür zu; jūgt cieti, anspannen;
4) sehr].
Avots: ME I, 396
1) hart, fst, streng, sorgfältig, ausdrücklich:
cieti saspiest, [vārīt Wid.], aizmigties, glabāt, sargāt, nuoteikt, pavēlēt. turies cieti, māmuliņa! cieti apcirpta galva Rīg. Av.;
2) als Präd., fest, zu, nicht fungierend:
visiem bij balsis cieti. durvis bija cieti. ja tāds laiks pastāv, tad upe būs drīz cieti, wird zugefroren sein. pļavas vēl bij cieti, auf den Wiesen konnte man noch nicht weiden;
3) = aiz -, sa -, zur Bezeichnung der imperfektiven Handlung:
ausis, acis krīt cieti. miedzies tik cieti! LP. III, 93. cieti ņemt = saņemt, gefangen nehmen; [ģērbties cieti, sich ankleiden; kurini krāsni cie[ti] Wolm., heize den Ofen an; taisi durvis ciet! Wolm., mach die Tür zu; jūgt cieti, anspannen;
4) sehr].
Avots: ME I, 396
iznešanās
iznešanâs, das Auftreten, die Aufführung: Grabovskis bij ar tādu iznešanuos, nuo kuŗas varēja nuoprast, ka viņš ir paradis ne vis klausīt, bet pavēlēt Kaudz. M.; stalta, le̦pna, viegla, veikla iznešanās.
Kļūdu labojums:
Grabovskis bij ar = un ar
Avots: ME I, 776
Kļūdu labojums:
Grabovskis bij ar = un ar
Avots: ME I, 776
nolemt
nùolemt (li. nulémti "nuspręsti" A. Smetonos r. žod. 67),
1): īstu laiku n. (die Zeit abpassen)
Stender Deutsch-lett. Wrtb. nākuošas lietas n. (vorhersagen) in einer Handschrift. Subst. nùole̦mums: brālim pavēlēt es nevaru mainīt viņa dzīves nuolē̦mumu (Entscheidung, Absicht) Vindedze 157.
Avots: EH II, 61
1): īstu laiku n. (die Zeit abpassen)
Stender Deutsch-lett. Wrtb. nākuošas lietas n. (vorhersagen) in einer Handschrift. Subst. nùole̦mums: brālim pavēlēt es nevaru mainīt viņa dzīves nuolē̦mumu (Entscheidung, Absicht) Vindedze 157.
Avots: EH II, 61