Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'pavēle' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'pavēle' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (10)
bauslis
baũslis, [bei Glück öfters auch bausls, gen. S. bausla], (li. bauslỹs "Befehl"),
1) der Befehl:
[bauslis... izgāja Manzel Post. I, 47]. ka bauslis duots taptu Est. 8, 13, dafür jetzt: pavēle;
2) das Gebot
(bibl.): baušļus skaitīt, die Gebote aufsagen;
3) der Schwätzer
Nerft. [bauslis 1 nebst bàudît zu bust u. a. (wozu auch ae. bod "Gebot" u. a.), vgl. Leskien Abl. 294, Trautmann Apr. Spr. 314 und v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 200 f.; bauslis 3 zu bauzt.]
Avots: ME I, 268
1) der Befehl:
[bauslis... izgāja Manzel Post. I, 47]. ka bauslis duots taptu Est. 8, 13, dafür jetzt: pavēle;
2) das Gebot
(bibl.): baušļus skaitīt, die Gebote aufsagen;
3) der Schwätzer
Nerft. [bauslis 1 nebst bàudît zu bust u. a. (wozu auch ae. bod "Gebot" u. a.), vgl. Leskien Abl. 294, Trautmann Apr. Spr. 314 und v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 200 f.; bauslis 3 zu bauzt.]
Avots: ME I, 268
izpildīt
izteika
izteĩka ,* gew. iztèiksme *,
1) der Ausdruck, die Ausdrucksweise, die Aussage:
pastiprinātai dzīves sajūtai vajadzīgs arī pspēcinātas izteikas A. XI, 633. balss dabūja pareizuo izteiku Apsk. neatrazdams jūtām patiesas izteiksmes Egl. runāt tirdznieciskā izteiksmē MWM. X, 137. runāja me̦klē̦tā izteiksmē Apsk. viņa izteiksmes veids Vēr. I, 1322; auch vom Gesichtsausdruck: gan˙drīz nikna sejas izteiksme MWM. XI, 227;
2) die Äusserung, Erklärung:
Brandess atturas nuo savu uzskatu izteikas A. XIII, 143;
3) der Modus, die Aussageweise:
a) īstenības,
b) pavē̦lamā od. pavēles,
c) vajadzības,
d) atstāstāmā izteiksme,
a) der Indikativ,
b) Imperativ,
c) Debitiv,
d) der Konjunktiv od. modus relativus.
Avots: ME I, 816
1) der Ausdruck, die Ausdrucksweise, die Aussage:
pastiprinātai dzīves sajūtai vajadzīgs arī pspēcinātas izteikas A. XI, 633. balss dabūja pareizuo izteiku Apsk. neatrazdams jūtām patiesas izteiksmes Egl. runāt tirdznieciskā izteiksmē MWM. X, 137. runāja me̦klē̦tā izteiksmē Apsk. viņa izteiksmes veids Vēr. I, 1322; auch vom Gesichtsausdruck: gan˙drīz nikna sejas izteiksme MWM. XI, 227;
2) die Äusserung, Erklärung:
Brandess atturas nuo savu uzskatu izteikas A. XIII, 143;
3) der Modus, die Aussageweise:
a) īstenības,
b) pavē̦lamā od. pavēles,
c) vajadzības,
d) atstāstāmā izteiksme,
a) der Indikativ,
b) Imperativ,
c) Debitiv,
d) der Konjunktiv od. modus relativus.
Avots: ME I, 816
kašņāt
kašņât, - ãju, tr., freqn. zu kast, scharren, die Erde aufwerfen: staigā vērši bauruodami, smilšu kalnu kašņādami BW. 12956. pavēleja putniem smiltis kašņāt LP. VI, 718. Refl. - tiês, emsig scharren (intr.): es palikšu par vistu..., tad kašņāšuos pa kaņepēm LP. III, 10.
Avots: ME II, 171
Avots: ME II, 171
padevīgs
padevîgs,
1) ergeben, untertänig, gehorsam:
vīrs, būdams lē̦ns un padevīgs cilvē̦ks, neiedruošinājās pretuoties sievas pavēlei Etn. III, 61. tiesas vīrs sacīja padevīgā balsī Kaudz.;
2) günstig:
padevīgs laiks.
Avots: ME III, 16
1) ergeben, untertänig, gehorsam:
vīrs, būdams lē̦ns un padevīgs cilvē̦ks, neiedruošinājās pretuoties sievas pavēlei Etn. III, 61. tiesas vīrs sacīja padevīgā balsī Kaudz.;
2) günstig:
padevīgs laiks.
Avots: ME III, 16
piesliet
pìesliet, anlehnen, stützen Nigr.: pie vārtiem es piesleju savu dzelžu zuobeniņu BW. 13740. pie piedarba stendeŗa pieslieta nūja Lapsa Kūm. 60. galdi nebij klāti, un krē̦sli bij pieslieti pie tiem Vēr. II, 142. Burtnieks atvilka vaļā luogus un pieslēja abās pusēs lubiņas Lāčplēsis 53. Refl. -tiês, sich anlehnen, anschmiegen, sich stützen : pieslieties pie sienas. kundzes pavēle tâ pieslējās viņas sirdsduomām, kâ cimds ruokai A. v. J. 1900, S. 875. pieslieties duomām, uzskatam, mit einer Meinung, einer Ansicht einverstanden sein.
Avots: ME III, 292
Avots: ME III, 292
pretoties
pretuôtiês, pre̦tuôtiês C. (hier neben pre̦t!), Jürg., Gr.-Buschhof, sich widersetzen: tas se̦kuojis nepretuodamies LP. VII, 33. vīrs, būdams lē̦ns un padevīgs cilvē̦ks, neiedruošinājās pretuoties sievas pavēlei Etn. III, 61.
Avots: ME III, 390
Avots: ME III, 390
rēdīt
I rēdît, -u od. -ĩju, -ĩju, auch rēdêt U.,
1) in Ordnung bringen
Biel. n. U., Mar., Grünh.;
2) vorstehen, anordnen:
(kalpuonīte) paša (= pati) rē̦da, paša dara BW. 4731. darbiniekus rēdīdama (Var.: stādīdama) 22637, 5 var. vai nevaru valdīt un pavēles duot, kâ tīk, visu rē̦duot un rīkuojuot? MWM. VI, 88;
3) zanken, schelten, schimpfen:
nu jau saimniece atkal lielajā: rēdī... kaut kuru, kas pakājē gadās. mācītājs.., rēdīja tuos, kas ceļa nebija griezuši Dobl., Naud. n. Etn. I, 31;
4) ausstatten, verheiraten
Kurl. n. U.;
5) bfiissen
Elv., bezahlen U : parādus Mag. XIII, 3, 40. Refl. tiês, sich zurecht-, fertigmachen Rutzau n. Etn. II, 1: kad kūmās rēdījuos, es darbiņa nedzievāju BW. 1309. Nebst li. rėdýti "bekleiden" aus r. ряди́ть "putzen, in Ordnung halten, zubereiten".
Avots: ME III, 517, 518
1) in Ordnung bringen
Biel. n. U., Mar., Grünh.;
2) vorstehen, anordnen:
(kalpuonīte) paša (= pati) rē̦da, paša dara BW. 4731. darbiniekus rēdīdama (Var.: stādīdama) 22637, 5 var. vai nevaru valdīt un pavēles duot, kâ tīk, visu rē̦duot un rīkuojuot? MWM. VI, 88;
3) zanken, schelten, schimpfen:
nu jau saimniece atkal lielajā: rēdī... kaut kuru, kas pakājē gadās. mācītājs.., rēdīja tuos, kas ceļa nebija griezuši Dobl., Naud. n. Etn. I, 31;
4) ausstatten, verheiraten
Kurl. n. U.;
5) bfiissen
Elv., bezahlen U : parādus Mag. XIII, 3, 40. Refl. tiês, sich zurecht-, fertigmachen Rutzau n. Etn. II, 1: kad kūmās rēdījuos, es darbiņa nedzievāju BW. 1309. Nebst li. rėdýti "bekleiden" aus r. ряди́ть "putzen, in Ordnung halten, zubereiten".
Avots: ME III, 517, 518
sacīt
sacît: saka (man spricht, erzählt) jau visādi, bet vai nu tu visu vari ticēt! AP. tev sacīja (=lika) rudzus pļaut Saikava. Refl. -tiês,
2): eine Absicht äussem:
sakās vairāk neganīšuot luopu Auleja. Subst. sacîtãjs: saki, saki, s., kuo redzēji Lietavā! BWp. 2617, 2 var.; wer in den religiösen Zusammenkünften der Brüdergemeinde die Funktionen eines Predigers ausübt AP.; ‡ sacĩjums, ("pavēle" ??? sic!) eine Redensart (?): tas viņiem tāds s.: kad kuoks nuokaltējis, tad jācē̦rt nuost Seyershof.
Avots: EH II, 400
2): eine Absicht äussem:
sakās vairāk neganīšuot luopu Auleja. Subst. sacîtãjs: saki, saki, s., kuo redzēji Lietavā! BWp. 2617, 2 var.; wer in den religiösen Zusammenkünften der Brüdergemeinde die Funktionen eines Predigers ausübt AP.; ‡ sacĩjums, ("pavēle" ??? sic!) eine Redensart (?): tas viņiem tāds s.: kad kuoks nuokaltējis, tad jācē̦rt nuost Seyershof.
Avots: EH II, 400
visnotaļ
vis˙nuotaļ, vis˙nuotuļ, vis˙nuotuļi. Adv., überhaupt; durchaus, ganz und gar, gänzlich; immer, überall; "samt" Brasche: tie ir vis˙nuotuļ nelietība Glück Jesaias 41, 29. es gribu tev vis˙nuotuļ maksāt (ich will dir alles bezahlen) Matth. 18, 26. tas ... vis˙nuotaļ savērpjams LP. VI, 811. pavēle vis˙nuotaļ izpildamā 1032. kur šis vis˙nuotaļ bailes būšuot atrast VII, 203. vis˙nuotaļ nabagi bijuši mieluojami 314. tas vis˙nuotaļ bij vajadzīgs Poruk V, 197, tas jau ir, pēc kā es vis˙nuataļ meklēju A. XI, 570. vai Jupis latviešiem vis˙nuotuļ bijis Deglavs Rīga II, I, 276. līdze̦ns lauks vis˙nuotuļi Rainis Gō"tes dzeja 48. tautas dzeja vis˙nuotaļ un leišu un latviešu it sevišķi RKr. X, 14.
Avots: ME IV, 624
Avots: ME IV, 624