Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pekle' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pekle' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

apekle

apekle: auch Sonnaxt, Stomersee.

Avots: EH I, 80


apekle

apekle, der breite Saum am oberen Rande der Hosen: guovīm vajaguot ap kaklu apsiet ve̦cu bikšu apekli Etn. IV, 62 (aus Selburg); cf. apakle, apkakle.

Avots: ME I, 85


kapekle

kapekle, ein kleiner Amboss zu Dengeln von Sensen Rutzau.

Avots: EH I, 586


kāpekles

kâpekles, eine hölzerne Treppe Mar. n. RKr. XV, 118. Zu kâpt.

Avots: ME II, 192


pekle

pekle: p. (Var.: elle) kunga rija BW. 31540 var.; "straigna vieta" Frauenb.

Avots: EH XIII, 219


pekle

pekle, pe̦kla N.-Peb., auch d. Pl. pekles, tiefer Abgrund, Morast Bergm., Biel. n. U.: tautas mani pāri veda par purviem, par peklēm BW. 18441; klints pekle, der Felsenabgrund Leitan n. U.; elles pekle (Gr.-Buschhof) od. einfach pekle, die Hölle. Wohl nebst li. peklà "Hölle" aus wruss. peklo "Hölle", wobei der Auslaut im Le. durch elle beeinflusst sein kann.

Avots: ME III, 193


Šķirkļa skaidrojumā (11)

apakla

apakla NSchwnb., apakle [Rn.], für apkakle: kre̦kla apakle, der Halskragen am Hemde, apakšbikšu apakle Etn. II, 168 [in Selburg apekle gesprochen, s. dieses].

Avots: ME I, 72


apkakle

apkakle (dial. apakle, apekle, appekle RKr. XVII, 133), auch apkakls; Demin. apkaklĩte, apkakliņš BW. 7374, apkaklītis 7164 (li. ãpkaklė), eig. was um den Hals (kakls) ist,

1) der Kragen am Hemde, Rocke, Mantel, Pelze:
sakampis puisi aiz apkakles LP. V, 28; neuerdings treffend für Bäffchen am Vorhemde;

2) der obere breite Streif an dem Weiberrocke und an den Hosen, Hosenbund:
bikšu apkakle Lubahn.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist): apkaklītis 7164

Avots: ME I, 92


baigs

I baîgs Burtn., AP.,

1) das Schreckbild, Scheusal, der Schrecken, beängstigende Phantasieerzeugnisse der Kranken:
mežā apkārt maldās... pekles baigs MWM. X, 257. kuo, nāves baigs, tu knuosies GL. milzīgi baigi apkārt klīda Rain. pruojām bija nakts un baigi Aps. slimnieks mē̦tājas pa gultu, baigus re̦dzē̦dams Naud.;

2) im Plur., furchtbare Zeichen am Himmel, namentlich das Nordlicht:
baigi kaujas, das Nordlicht flackert AP.;

3) eine winzige Pflanze
Kok. n. Etn. IV, 33.

Avots: ME I, 250


izdzimums

izdzimums ,* die Ausgeburt: tu dubļu izdzimums Rainis. man pekles izdzimumam nede̦r žē̦luot tevi Egl.

Avots: ME I, 732


laids

I laids, ‡

7) = laîda I 3a (an Männer hemden auf der Schulter) Sonnaxt (mit ài 2 ): lika uz kre̦kla virsā laidu. pār ple̦ciem nuo apekles laide laidus ar cauruo vìli. puisiešam kāda pus˙uotra sprīda l., meitiešam mazāku vajag.

Avots: EH I, 712


nosunīt

nùosunît, tr., abkanzeln, heruntermachen: tad ta viņu nuosunīju! Lin. Akuotu viņa nuosunīja pekles dibe̦nā MWM. VII, 895.

Avots: ME II, 862


pumpeklis

II pum̂peklis 2 (f. -kle), einer, der beständig leise brummt, knurrt, zankt Nigr.: apskaunaties, pumpekles, par tādu pumpināšanu! Janš. Dzimtene 2 III, 378.

Avots: ME III, 410


rakstīt

rakstît,

3): kre̦klu apekles e̦suot rakstījuši Sonnaxt; ‡

7) im Takt schwingen:
kad, ar spriguļiem kuļuot, lāgā negāja, tad uzsauca: raksti! raksti! Orellen. vingri e̦lki atluocīti raksta zaļu sprigulīti Skalbe Raksti I (1938), 308. Hierher wohl auch das ME. III, 473 unter

4) angeführte Zitat aus BW. 29879, 1. Refl. -tiês,

2): auch Seyershof. Subst. rakstîšana: pie villaines rakstīšanas BW. 6874.

Avots: EH II, 352


staipeklis

staipeklis,

1) staîpekļi 2 Salis, das Recken und Dehnen der Glieder
U.;

2) staipeklis U., stàipêklis PS., staipekle U., Plur. stalpekļi Mag. III, 1, 132; RKr. II, 73; A. XI, 13, (mit 2 ) Kandau, Bärlapp (lycopodium
L.) RKr. II, 73; A. X1, 13, Ronneb., Smilt.; (staipekles L., staipakle Fischer 244) Gänserich Mag. III, 1, 132, U.; richtiger Bärenklau, lycopodium inundatum od. clavatum U.; ein kriechendes Gewächs überhaupt U.; zaķa (Wid.) od. zaķu (Birsman) staipeklis, lycopodium clavatum Birsman; lycopodium annotinum Wid.: staipekļu vītes puškuoja vārtus Libek Pūķis 25. - putekļi nuo staipekļiem, semen lycopodii U.;

3) staîpekļi 2 Schibbenhof, das Spinngewebe auf den Feldern
U. Zu stàipît.

Avots: ME III, 1039, 1040


stibāt

stibât, -ãju,

1) auch stibuôt Gr. - Jungfernh., (mit etwas Schwerem Mar.) schlagen, durchprügeln Kromv. n. U., Janš. Precību viesulis 84: stibā pa mugaru! Mar. n. RKr. XV, 138;

2) auch stibuôt U., "mit steifen Füssen gehen"
Mar., schwerfällig daherwandern Seew, n. U., lahmen Lems., Kokn., Salis n. U.: stibā vien uz priekšu! gan vakarā atpūtīsies Mar. n. Rkr. XV, 138. klibuodams, stibuodams (Juods nuo pekles ārā vilkās) De̦glavs Rīga II, 1, 160. Zu stiba.

Avots: ME IV, 1064


velme

I velme,

1) vel˜me PS., velˆme Kaltenbrunn, das Gewölbe
Kurl. und Lems. n. U., Bewern: apbrīnuoju lieluos stabus un dižuo velmi A. v. J. 1892, S. 312. bēdz nuo pekles velmes! Zvirgzdes I, 122;

2) ein erhöhter Morast;

3) der Speckhals (beim Pferde)
St., U. Dissimiliert aus velve ?

Avots: ME IV, 531