Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'pelēji' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'pelēji' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

papelējis

‡ papelējis (part. prt. act.) Lng. (unter pelēt), ein wenig schimmlig.

Avots: EH II, 162

pelēji

pelēji (unter pelējas I): auch Andrupine, (auch sg. pelējs) Auleja.

Avots: EH II, 221

Šķirkļa skaidrojumā (14)

atkāpelēt

‡ atkāpelêt,

1) hin und herkletternd (steigend) hergelangen
Salis: zē̦ns atkāpelēja pa akmeņiem (ūdenī) pie manis;

2) zur Genüge umherklettern
Oknist: vai neesi vēl diezgan atkâpelējies?

Avots: EH I, 147

atšķipelēt

atšķipelêt,

1) tr., her-, wegschaufeln:
sniegs bij tīri atšķipe̦lē̦ts Vēr. I, 1300;

1) intr., herschlendern:
viņš atšķipelējis šurp Kand.

Avots: ME I, 201

blekte

I blekte

1) eine Binsenflechte zur Herstellung der weichen Unterlage des Kummets
Katzd.;

2) die Flechte, der Klumpen, eine unförmlich zusammengeballte Masse:
liniem ir blektes, šķipsnas, kas nav vienādi izkultas Etn. III, 161. ja matuos tiek līpuoša viela, tad tie salīp blektē. vilnainas dzijas mazgajuot daudzkārt salīp blektē. sapuvis siens salipis blektē. mē̦sli tīrumā izārdīti lielām blektēm. uz mīkste papīra rakstuot tinte saiet blektē Lasd. Druw. Etn. II, 97. vāks rāda kaut+kuo; bet kuo, grūti izprast, - sagājis blektē A. XII, 233. mati savē̦lušies blektēs. siens sapelējis blektēs Druw.;

3) ein unsauberer Mensch
Mar. n. RKr. XV, 108. [Aus mnd. vlechte "Flechte".]

Avots: ME I, 313

iepelēt

ìepelêt, intr., anschimmeln: maize iepelē̦jusi. drusku iepelējis piens A. XX, 644.

Avots: ME II, 50

izkāpelēt

izkâpelêt, ‡ Refl. -tiês, nach Herzenslust, zur Genüge klettern: izkāpelējās pa gŗavas atkalnēm Janš. Bandavā I, 224. kuo gan tis kaķis nav izkāpelējies pa aizgaldu! Saikava.

Avots: EH I, 454

ķepelis

ķepelis Bers.], ķepels [wohl für ķepelis],

1) [ķepelis Kl.], der Schmadderer, Schmutzfink:
kuo tur ķepelējies kâ ķepels AP. ;

2) jem., der sich vergeblich abmüht
Erlaa ;

[3) ķe̦pe̦ls Kurmen "jem., der ungeschickt etwas aus Lehm formt
(ķepē)"].

Avots: ME II, 367

met

me̦t: spaņa m. Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 89: pūra m. N.-Peb. kvieši četru sieku m. jau būs Linden in Kurl. siens vienā stūrī kādas gabanas m. bija iepelējis AP.

Avots: EH I, 803

noapelēties

nùoâpelêtiês, sich auf- und absteigend abquälen: pa stalažām nuokāpelējies Duomas I, 13.

Avots: ME II, 795

nodrepelēt

‡ nùodrepelêt Oknist, eilig (ein Schriftstück) aufkritzeln: tâ nuodrepelējis, ka nevar izskaitīt (= izlasīt).

Avots: EH II, 40

pelējas

I pelējas, seltener pelēji Dubena, Warkh., Warkl., = pelenes: pret dusuli (diluoni) dzeŗ pelējas.

Avots: ME III, 196

sapelēt

sapelêt, intr., verschimmeln: sapeIējis siens Kaudz. M. 383; sapelējusi maîze. sarūsēja pieši mani, sapelēja iemauktiņi BW. 7828. - ka tu sapelējis! dass du verschimmeltest! - eine oft mehr scherzhafte, Verwunderung ausdrückende, als bös gemeinte Verwünschung U.

Avots: ME III, 698

sašķēpelēt

sašķẽpelêt, tr., zersplittern, zerspalten: sašķē̦pe̦lē̦ta malka ātri izde̦g Ahs. kuo tu te sašķēpelējis tuos lietas kuokus? te jau vairs ne˙kā nevar iztaisīt Salgaln. sašķe̦pē̦lē̦tas virvju daļas Jaun. Dr. v. J. 1902, N 11, S. 334.

Avots: ME III, 755

satopelēt

satopelêt, tr., tretend, trampelndschmutzig, nass machen (perfektiv): puika ir zeķes tâ satopelējis, ka ne˙maz nevar izmazgāt Dond. - Vgl. satupelêt.

Avots: ME III, 764

uzpelēt

uzpelêt,

1) auf etw. schimmeln
(perfektiv): krējumam uzpelējusi bieza kārta virsū Jürg.;

2) ein wenig an der Oberfläche schimmeln:
siers uzpelējis Sessw.

Avots: ME IV, 364