Paplašinātā meklēšana

pel˜ce: auch Schrunden n. FBR. XIII, 106, Kl.-Roop, OB., (mit èl ² ) Linden in Kurl., ("?") Plvv. I, 87 (aus NB.): gan zināma ceļa p., drīz pielija, drīz izžuva Tdz. 41716; eine Urinpfütze Dunika, Frauenb., OB.

Avots: EH XIII, 220

pel˜ce Dunika, Pl., Tr., Līn. (li. pélkė "Torfbruch"), pelcis U., ein Lok, pelciņā BW. 9208 var., eine (Wasser) pfütze Dond., Katzd.: vārna pelci jauca BW. 8788, 1. pelcē sluotu slapināja BW. 33477 var.; Urin (besonders von Kindern) Frauenb. - Nebst palce zu apr. petky "Bruch", gr. παλχός· πηλός Hes. u, a. (s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 66, Boisacq Dict. 742), sowie (nach Būga KSn. I, 274) zu klr. полóкати, polokati, poln. płokać "spülen".

Avots: ME III, 195

‡ apkâpt,

1) um etw. herumklettern
(Spr.), herumsteigen: a. dubļu pelcei apkārt Schwanb.;

2) (mit grossen Schritten) um etw. herumgehen
AP., Bauske;

3) = apcelt 1: viņš tuo ir apkāpis Nitau.

Avots: EH I, 90

[čurulis Gramsden, = pelce: palaist čuruli; vgl. čurêt I.]

Avots: ME I, 423

[I ìesust, intr., eintrocknen: pelce iesusina Bauske, C., Bers.]

Avots: ME II, 74

palce, die Schwemme L., der Regenbach U. Zu pelce.

Avots: ME III, 57

patecêt,

2): lai klausa māmiņu pate̦cē̦dama ("?"), lai luoka pūriņu parakstīdama Tdz. 36746 (ähnlich 37661). nevar lāga p. 42370;

3): jau saulīte patecēj[u]se BW. 4338; ‡

5) fliessend entstehen:
uz grīda bija nuo caurā puoda patecējusi pelce Dunika; ‡

6) "izstiepties" Schnehpeln:
meitenes gaduos viņa bija ze̦ma, re̦sna; tik vē̦lāk patecēja gaŗāka, slaikāka Janš. Bandavā I, 242.

Avots: EH XIII, 181

peldze,

1) = pelce">pelce n. U.;

2) eine Schwemme
L. Wohl zu alb. pełg-u "Welher, Regenpfütze".

Avots: ME III, 195

pèlte ² Warkl., Bers., BW. VI, S. 156, pelts, -s U., = pelce">pelce.

Avots: ME III, 198

I tèce ² : "ūdens pelce; izbradāta vieta" Warkl.; "slapja vieta mežā, kur tādas kâ iztakas" (mit ê ² ) Ramkau; das alte Flussbett der Aa Zemzare Lejasc. 114; aiz kalniņa tēcītē BW. V, S. 240.

Avots: EH II, 677