piža
I piža, ‡
3) der Steiss
(in der Kindersprache) Diet.; ‡
4) der Urin
(in der Kindersprache) Frauenb.
Avots: EH XIII, 240
3) der Steiss
(in der Kindersprache) Diet.; ‡
4) der Urin
(in der Kindersprache) Frauenb.
Avots: EH XIII, 240
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'piža' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'piža' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
piža
I piža, ein Frauenzimmer (in Spottliedern und im intimen Verkehr) Janš.: kas tā tāda piža, ruža? BW. 24829, 1;
2) "mīža" Bauske, Selg., Schibbenhof.
Avots: ME III, 229
2) "mīža" Bauske, Selg., Schibbenhof.
Avots: ME III, 229
piža
piža
Šķirkļa skaidrojumā (3)
balsts
[I bàlsts C.], balˆsts 2 Kand., auch balste L., St.,
1) die Stütze, Unterstützung:
tad tūdaļ viņai balsts ir mana krūts Rain.; Verbindung voran sich etwas hält, als Gesimse, Schwengel am Wagen L., St.;
2) der Griff, die Handhabe am Pfluge, die Pflugsterze,
auch arkla ragi genannt: galvas nauda jau tad jāmaksā, kad puika vēl lāgā ne balsta nemākuot turēt; [in dieser Bed. bàlsts AP., Bers., Feht., Lemsal; nach Bielenstein Holzb. 473 "Stütze" in dem Sinn genannt, "dass dieser Teil des Pfluges eine Stütze und ein Zusammenhalt des ganzen Pfluges ist"; hierzu balsta oder balsts aukla bei Bielenstein 1. c. 474, eine Schnur, die den auklis mit dem balsts verbindet];
3) der ganze Teil des Pfluges, in welchen die beiden Fermerstangen stecken:
balst (dial. balksts) savienuo lemesnīcas augšgalā apižas un nuode̦r par turē̦tavi A. XI, 170; cf. balss II;
4) der hölzerne Pflock unter den Pflugscharen:
balsts ir šautrs (atspaids) šķē̦rsu apakšā lemešiem; šim balstam ap galiem ir apme̦tamas paņķas, kur'as virs lemešiem krusteniski mijas un piestiprinātas pie apīžām Dreimann; balsts"ir kuoks zem arkla lemesnīsas, uz kura uzmauc gre̦dze̦nus arklu uzsiešanai" Kursiten;
5) lielgabalu balsts, die Lafette
* A. XX, 347. [S. bàlziens und belˆzt.]
Avots: ME I, 256
1) die Stütze, Unterstützung:
tad tūdaļ viņai balsts ir mana krūts Rain.; Verbindung voran sich etwas hält, als Gesimse, Schwengel am Wagen L., St.;
2) der Griff, die Handhabe am Pfluge, die Pflugsterze,
auch arkla ragi genannt: galvas nauda jau tad jāmaksā, kad puika vēl lāgā ne balsta nemākuot turēt; [in dieser Bed. bàlsts AP., Bers., Feht., Lemsal; nach Bielenstein Holzb. 473 "Stütze" in dem Sinn genannt, "dass dieser Teil des Pfluges eine Stütze und ein Zusammenhalt des ganzen Pfluges ist"; hierzu balsta oder balsts aukla bei Bielenstein 1. c. 474, eine Schnur, die den auklis mit dem balsts verbindet];
3) der ganze Teil des Pfluges, in welchen die beiden Fermerstangen stecken:
balst (dial. balksts) savienuo lemesnīcas augšgalā apižas un nuode̦r par turē̦tavi A. XI, 170; cf. balss II;
4) der hölzerne Pflock unter den Pflugscharen:
balsts ir šautrs (atspaids) šķē̦rsu apakšā lemešiem; šim balstam ap galiem ir apme̦tamas paņķas, kur'as virs lemešiem krusteniski mijas un piestiprinātas pie apīžām Dreimann; balsts"ir kuoks zem arkla lemesnīsas, uz kura uzmauc gre̦dze̦nus arklu uzsiešanai" Kursiten;
5) lielgabalu balsts, die Lafette
* A. XX, 347. [S. bàlziens und belˆzt.]
Avots: ME I, 256
piružīņa
piružīņa "?": piružiņu, varažiņu puiši cēla kamanās; es meitiņa kâ puķīte, kājām te̦ku raudādama BW. 12424, 2; "neuzvedīga sieviete; piža I 2" Bauske; "ein Frauenzimmer von kleinem Wuchs" Arrasch.
Avots: ME III, 228
Avots: ME III, 228
ruža
I ruža,
1) - ruša I 1, die Aschengrube, Herdgrube:
blusa kūla circenīti pa ružiņu (Var.: pa pe̦lniem) vārtīdama BW. 2723, 1 var, pē̦rnie mē̦sli ružas kaktā 33164, 1 var.;
2) verächtliche Bezeichnung für eine Person: velcies, ruža (Var.: ruša, rumba), istabā! BW. 18869 var. kas tā tāda piža, ruža, mūs[u] maizītes nesājiņa? 24829, I. - ruža, buža Wid., wer zerzauste Haare hat.
Zu ružinât I.
Avots: ME III, 566
1) - ruša I 1, die Aschengrube, Herdgrube:
blusa kūla circenīti pa ružiņu (Var.: pa pe̦lniem) vārtīdama BW. 2723, 1 var, pē̦rnie mē̦sli ružas kaktā 33164, 1 var.;
2) verächtliche Bezeichnung für eine Person: velcies, ruža (Var.: ruša, rumba), istabā! BW. 18869 var. kas tā tāda piža, ruža, mūs[u] maizītes nesājiņa? 24829, I. - ruža, buža Wid., wer zerzauste Haare hat.
Zu ružinât I.
Avots: ME III, 566