Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'picka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'picka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

picka

picka,

1): auch A.-Rahden, Fockenhof, Gr.-Essern, Iw., Kal., Siuxt, Ulmalen, Wolgunt; pickiņu tauku Apsk. 1903, S. 97. pickiņa maizes Talssen. nuo mālu pickiņas saviļiņātu BW. 20161, 2. sniega p. Preekuln n. BielU., eine Schneeflocke.

Avots: EH XIII, 230

picka

picka,

1) ein Klumpen, Kloss Dunika: save̦ltu mālu picku BW. 20161. drupinājis piena picku LP. VI, l, 401. zemes picku Kurbads;

2) mit Butter zugerichteter gestossener Hanf U.;

3) ein Scheltwort
Harder n. U. Kontaminiert aus pika und piciņa?

Avots: ME III, 211

pickains

‡ pickains, = pikaîns: pickaiņa vilna Frauenb.

Avots: EH XIII, 230

Šķirkļa skaidrojumā (3)

ķepe

I ķepe: maza ķepīte (picka) vikses Ahs.; guovs ķ. - auch Siuxt.

Avots: EH I, 696

pīcka

II pĩcka C., picka">picka 2 Lis., eine Peitsche Manz., U., Bers., Lasd., Laud., Fest., AP., Fianden: ar pīckas kātu nuoņēma brūtei vaiņaku BW. III, 1, 50. vęlns dzęn briežus ar pīcku LP. VII, 237. šmaugā pīcka nuošmīkst uz bēŗa pusi Saulietis R. I, 185. vīšu pīcku trim starām BW. 21721. lunkans kâ pīcka Alm. Kaislību varā 136. kur bij man pīcku sist, ne uz sava kumeliņa? BW. 22744; in Nötk. auch eine geschmeidige Rute. Nebst estn. pītsk zunächst aus nd. pietske (in Grimms Wrtb. unter Peitsche).

Avots: ME III, 230

sadarīt

sadarît, tr.,

1) machen, anfertigen, bereiten (auf eine grössere Anzahl von Objekten bezogen):
sadarīt de̦sas Ahs., Dond. sadarīt svîestu Wid., Ahs. sadarīt skalus Dond. kam nesadariet siena, cik zirgu barībai vajaga...? Kaln. Uozuolk. m. 107;

2) zusammenkernen:
sviesta picka, kas bļuodiņā sviestu daruot tiek ielikta sadarāmā krējumā Stenden;

3) (längere Zeit) machen, tun:
kuo lai viņš te visu mūžu sadara? V. Eglītis, kuo tad... Jānis sadara pa brīvuo laiku? Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 923. kuo lai sadara viens? ebenda S. 839. miegs nenāk, - kuo lai sadara? Niedra. kuo tad mājā vien sadarīs? Jaun. mežk. 180;

4) (die Tür zumachend) zerquetschen:
puika durvīs sadarījis pirkstu Dunika. Refl. -tiês,

1) in Streit geraten, sich verzanken:
ar tē̦vu tas bij sadarījies Alm. Kaislību varā 58. pie kungiem tā atpaķaļ neiešuot. vai e̦suot sadarījusies ar cienmāti? Alm.;

2) = apdirsties I: bē̦rns sadarījies Alksn.-Zund. - sadarîtiẽs 1 zur wurzet von dìrât?

Avots: ME II, 607, 608