pieķērnāt
pìeķḕ̦rnât (so, mit, ḕ̦, ME. III, 264 zu lesen): piekȩ̄rnājis (sc.: istabu) ar krējumu Pas. XI, 400. ‡ Refl. -tiês Dunika, sich verunreinigen : bȩ̄rns atkal pieķȩ̄rnājies.
Avots: EH II, 257
Avots: EH II, 257
'pieķērnāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: