piebrukt
pìebrukt,
1) vollbröckeln :
pa pusei piebrucis gaņģis Etn. II, 158;
2) von Hereinstürzenden voll werden:
piebrūk pilna rija ar ve̦lniem JK. V, 1, 36. baznīca piebruka ar zaidātiem.
Avots: ME III, 240
1) vollbröckeln :
pa pusei piebrucis gaņģis Etn. II, 158;
2) von Hereinstürzenden voll werden:
piebrūk pilna rija ar ve̦lniem JK. V, 1, 36. baznīca piebruka ar zaidātiem.
Avots: ME III, 240