liẽls [gesprochen auch
liẽ(l)c PS. u. a.] (li.
lielas "gross" [Jušk. LD., № 1022 und Geitler Lit. Stud. 94]),
1) gross (räumlich): liels vīrs; sieviete, liela auguma od.
lielā augumā. atskrēja liela Māŗa Tr. IV, 274.
liels kâ zirgs; lielie burti; liela istaba, upe, zeme; liels ūdens; liela rasa, migla, salna; liels pūrs, grosse Mitgift. man nuoritēja divas lielas asaras. lielais āmurs, der Schmiedehammer; [lielā muiža U.,
das Hauptgut im Gegensatze zu Nebenhöfen];2) gross, aufrecht (prädikativ):
stāvi nu, dēliņ, liels! Kaudz. M.
pēdīgi viņa izcēlās liela Plūd. IV, 239;
3) gross, erwachsen: viņam ir lieli dēls un meita JR. IV, 74.
vai dieviņ, kad liels augšu, kur es ņemšu līgaviņu? BW. 11015.
meitas nāca jau lielas. dzīvuošu kâ liels cilvē̦ks, wie ein erwachsener Mensch;4) fig.,
gross: liela brē̦ka, vaina, nevaļa, nelaime, liels klusums, prieks, ve̦cums; liela nauda, teures Geld, eine grosse Geldsumme: pārduot kuo par lielu naudu LP. VI, 593.
lielas naudas kumeliņš BW. 15850.
lielām muokām, pūlēm piedabūt LP. II, 55.
liels laiks, geraume Zeit, pēc liela laika, nach geraumer Zeit: pagājis liels laiks LP. VII, 372.
tie ir lieli gadi, das ist schon lange her Satingen.
katrreiz tam paliek lielā puse, er behält immer die Oberhand.
lielā piekta od.
piektdiena, der Karfreitag; lielās precības, die Verlobung BW. III, 1, 26;
5) vollständig, schon eingetreten, hell, licht, resp.
spät (von der Zeit): jau liela diena od.
gaisma, es ist schon hoch am Tage; līdz lielai dienai oder
gaismai, bis zum lichten Tage. Ezeriešu meitas gul līdz lielam launagam, bis zum späten Mittag. bij jau liels vakars, es war schon später Abend;6) geistig gross, bedeutend: liels dziesminieks; Kārlis Lielais;7) gross, vornehm, reich: mēs, bāliņi, pārejam kâ lielie lielikungi BW. 26375.
lieli ļaudis lielījās, mīt nabagu kājiņām 31225.
puķēm kaisu istabiņu, lielus viesus gaidīdama 14116, 6.
viņš bija nuo lieliem radiem;8) grosstuerisch, rechthaberisch, hoch hinauswollend, stolz, aufgeblasen: liela, liela nu māsiņa, nu bāliņu nevajag BW. 22988.
nu, nu, dēliņ, neesi tik liels! RA.
katrs liels savā ādā. [viņš ir liels savā garā U.,
er ist hochmütig.];9) hartnäckig, eigensinnig, heftig [lielais vējš L.,
der Westwind], grimmig, zornig: pašas lielā sirds neduod miera MWM. VIII, 336.
nuo acīm vien pazinu lielu sirdi tē̦va dē̦lu BW. 9824, 1.
aiz lielas sirds, aus Eigensinn Blaum.;
liela galva,a) grosser Kopf,b) Eigensinn; lielajā saiet, hart an einander geraten, sich verfeinden [Stelp.];
lielajā būt,a) heftig grollen: nu jau saimniece atkal lielajā od.
lielā pienā PS.;
b) wichtig, grosstun: zaldāts arī palaiž, bet ve̦lns lielajā LP.;
c) betrunken sein: viņš jau lielajā JK. II, 156;
d) im Gange, Schwunge sein: bēres (dzīras, kāzas) bij jau lielajā LP. V, 315, 44; IV, 190;
[e) vor Wärme nicht buttern (von der Sahne) Wessen];
10) zur Verstärkung des Begriffs wird
liels zuweilen mit dem synonymen
dižs, aber auch mit
gaŗš verbunden:
liels, dižs vīrs Tr. IV, 61.
kas nuo lielu, gaŗu rudzu? BW. 11917.
liels un gaŗš, slinks un kārs. Zur Verstärkung des Begriffs tritt der Genit. Pl.
lielu od.
lielum vor
liels: lielu (Var.:
lielum, vis˙lielais) lielais ienaidnieks BW. 7741;
11) substantivisch:
kuo varēs mazs lielam? was wird der Kleine dem Grossen antun können? so sagt man, wenn man beim Kartenspiel eine Karte nicht stechen kann. bē̦rns būs bijis lieliem (den Erwachsenen) līdz uogās LP. VII, 441.
kâ lielie, tâ mazie, wie die Alten sungen, so zwitschern die Jungen.
kas tad tur nu bij liels? was war denn da Besonderes? Blaum.
kas tad mums pašiem liels atliks? A. XIII, 136.
viņš par sievas bēdām nebedē̦dāja, er kümmerte sich nicht besonders um die Sorgen der Frau Seib. Ähnlich der Lokativ:
bet Krūmaine bē̦dājusies lielajā pēc meitas, habe sich gegrämt;12) das Adv.
lieli, lielu, mächtig, stark, sehr: vis˙apkārt lielu tālu (sehr weit) bija mežs Lautb.
suns ar kaķi aizkrāsnē lieli ilgi (sehr lange) strīdējās BW. 2277.
juo tie vēji lieli [nom. pl?]
pūta, juo maguone platījās BW. 8486.
viņš lieli runā, slavē, er spricht, lobt gewaltig Kalleten;
13) lielais od.
lielākais, höchstens: lielais (gew.
lielākais), ja šuodien līcīti nuopļausim Aps., Lub., Mar.
[Nebst liêls zu li. leilas "dünn, schlank" leĩnas "schwach, beigsam", gr. λειρός· ἰσχνός Hes., an. linr "schwach", s. Fick Wrtb. I 4, 538, Boisacq Dict. 567, Bechtel Lexil. 213, Wood AJPh. XXI, 178 f.]Avots: ME II,
500,
501,
502