piedurstīt
pìedur̃stît, anstecken: palagam pa virsu piedursta vaiņagus LP. VII, 401. Refl. -tiês, anstossen (intr.): stūrējuot, viņam piedurstās šurp, piedurstās turp Līv. 218.
Avots: ME III, 246
Avots: ME III, 246
'piedurstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: