piegraut
‡ piegŗaût 2 , vollwerfen, -stürzen: puika piegŗāvis jaunuo gŗāvi vȩlȩ̄nām Dunika, Rutzau. puišeļi piegŗāvuši (ar apgāztām lietām) plānu (= grīdu) ebenda. kam tu vakara laikā piegŗauj (= pieēd) pilnu vȩ̄dȩru! Frauenb.
Avots: EH II, 251
Avots: EH II, 251