Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'piejūgt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'piejūgt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

piejūgt

pìejûgt: arklā p. uotru zirgu Warkl.

Avots: EH II, 253


piejūgt

pìejûgt, anspannen, hinzuspannen.

Avots: ME III, 254

Šķirkļa skaidrojumā (4)

piekabināt

pìekabinât,

1): "piejūgt pie vȩzuma uotru zirgu klāt" Frauenb.; ‡

2) vollhängen:
ar dažādiem skandeklīšiem piekabināta eglīte Janš. Nīca 38.

Avots: EH II, 253


pripaža

pripaža (unter pripaška): pripažas ir striķi, kuo piesien pie dzeņaukšām; pripažas izpilda ecējuot ilkšu vietu AP. kad uz tirgu vȩd zirgu pārduot, tad jūdz pripažā ("bez lùoka, blakus") ebenda. kad vede dampi, tad aupuš dīselēm lika vēl divus zirgus; tie bij piejūgti pripažā, tālāk nuô; tuos sauce par pripažas zirgiem ebenda.

Avots: EH II, 316


šķiets

šķiêts 2 (li. skiẽtas "Querbalken bei der Egge; Leinweberblatt", serb. štît, air. scíath "Schild") Iw., Līn.,

1) šķìets Drosth., PS., (mit ìe 2 ) Gr. - Buschh., Kl., Kr., Kreuzb., Lis., Meiran, Ohselshof, Saikava, Sessw., Warkh., Warkl., (mit 2 ) Arrasch, Bauske, Bl., Dond., Dunika, Jürg., Tr., Plur. šķìeti C., der Weberkamm
Elv., U., Bielenstein Holzb. 401, 410, Adsel, Bers., Grobin, Lubn., Nerft, Selb.: man jāauž kre̦klu drēbe, bet šķieta nav tāda, kurā aust Selb. pamāte viņu sūtīja pēc šķieta aude̦klam Saul. III, 187; Demin. šķietiņš, der Kamm bei der Bandweberei Bielenstein Holzb. 418: šķietiņš prievietu aušanai RKr. XVI, 161;

2) = braukts, das Streichwerkzeug zum Reinigen des Flachses Lubn.;

3) šķiêts 2 Dond., Wandsen, das Querholz vorn am Zweispännerwagen, woran die Schwengel angebracht werden:
šķiets uzniedē̦ts ar divām niedēm priekšā uz šķēri; katrā galā viņam iekabināts... zveņģelis RKr. XVII, 37. zirgus sajūguši kuopā; mūs[u] zirgs ilksīs, Brammanīšu - piejūgts šķietā blakus Janš. Bandavā I, 27;

4) e̦nkura šķiets, der Ankerbalken
L., Bergm. n. U., Mag. II, 3, 119, Adiamünde, Kaltene, Nogallen, (mit 2 ) Salis;

5) "?": krē̦slu iepītnes šķieti Konv. 1 185; šķiêti 2 Bauske "ve̦lki, me̦ti";

6) Ried, Riet
V. Wenigstens in den Bedd. 1 - 4 nebst šķieta I zu apr. scaytan "Schild", an. skīđ "Scheit", skeiđ "Weberkamm", and. skēth "Unterschied", g. skaidan, ahd. scidōn "scheiden" mhd. schīten "spalten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 5431, s. Zubatý AfsIPh. XVI, 414 f., Trautmann Wrtb. 264, Būga KSn. I, 282.

Avots: ME IV, 54


vērzeles

vẽrzeles Tr., A.-Ottenhof, Dond., Frauenb., Kalleten, Līn., Nigr., Pankelhof, Selg., Stenden, Wolmarshof, vêrzeles 2 Iw., = slejas, Pferdesielen, -geschirr L., U., Assiten, Celm., Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617, Semgallen; Fürsel, Vorsielen St.; das Hintergeschirr (hinter dem Kummet) Bielenstein Holzb. 567; "ierīkuojums, lai pie vienzirga ratiem var piejūgt divus zirgus" Ronneb. (unbek. in Bers., Erlaa, Gotg., Kl., Lubn., Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Warkh.): sirmi zirgi vērzelēs BW. 3433. kumeliņš ar visām vērzelēm (Var.: visiem slejiņiem) 16136 var. nātnās vērzelēs jūgtu zirģeli Latv. viens zirgs ilksīs, uotrs vērzēlēs Ronneb. Anscheinend aus einem nd. *vörsel, vgl. d. Fürsil (im Grimmschen Wrtb.), Fürsel; Vorsiel.

Avots: ME IV, 569