piejimt
‡ pìejimt, zu erschliessen aus dem Subst. piejimšana, das Annehmen Tdz. 49396, = pìejemt. Refl. -tiês,
1) = pìejemtiês 1: kur tu piejim̂sies visiem drẽbju! Auleja;
2) zu sich nehmen (zulassen), annehmen:
guovs nepiesajēma vērša Oknist. kuŗa meita piejȩmas (puišus), da tai iet puiši Auleja;
3) "(pa)spēt" Zvirgzdine: nevar p. pirkt maizes (weil sehr viel Brot nötig wäre),
lielām cūkām nevar р. par dienu duot ēst.
Avots: EH II, 253
1) = pìejemtiês 1: kur tu piejim̂sies visiem drẽbju! Auleja;
2) zu sich nehmen (zulassen), annehmen:
guovs nepiesajēma vērša Oknist. kuŗa meita piejȩmas (puišus), da tai iet puiši Auleja;
3) "(pa)spēt" Zvirgzdine: nevar p. pirkt maizes (weil sehr viel Brot nötig wäre),
lielām cūkām nevar р. par dienu duot ēst.
Avots: EH II, 253