Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'piekārt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'piekārt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

piekārt

pìekãrt,

1) anhängen; zu-, hinzuhängen;

2) vollhängen.
Refl. -tiês , sich anhängen.

Avots: ME III, 257


piekārtne

pìekārtne,* das Aushängeschild Dr.; ein Anhängsei Wid.

Avots: ME III, 257


piekārtnīca

pìekārtnīca, der Sparrenstützbalken, piekārtrace, der Kranzbalken Bielenstein Holzb.

Avots: ME III, 257


Šķirkļa skaidrojumā (6)

grabulis

grabulis,

1) die Rassel, Klapper:
kaķim astē iesiets grabulis, t. i. pūslis, lai tas grabē̦tu un kaķi tre̦nkātu. ja bē̦rni evajadzīgi vaicā:"kas tur ir?"mē̦dz atbildēt: kaķis ar grabuli LP. guovis ar zvārguļiem un grabuļiem A. XVI, 928. eglīti mē̦dz piekārt visādiem saldumiem un grabulīšiem LA.;

2) ein Fasler, Schwätzer
Wain.: ej nu, grabuli, ej! Gr. - Essern.

Avots: ME I, 636


kalcenis

kàlcenis 2

1) die Schleife, die Schlinge, die Öse:
valgu izbāž caur kalceni Erlaa, Bers., Lub.;

2) die zum Zuknöpfen des Rockes angelegte Öse, welche die Stelle des Knopfloches vertritt;

3) der Anhänger:
drēbēm pie apkakles ir kalcenis, pie kā tās piekārt Wid. [Zu kalkà "головная повязка из ленты"?]

Avots: ME II, 140


moceklis

muõceklis, f. -kle, muõc(e)nieks, f. -niece, der Märtyrer, die -in, ein(e) Geplagte(r), ein(e) Kranke(r): jālej ūdens caur pirts krāsni, jāpieme̦t tādam ūdenim uogles klāt un tur jāmazgā muoceklītis, ein unruhiges, krankes Kind RJr. XII, 14. viņa turas tur virvēs pie masta piesieta itkâ pie krusta kuoka piekārta muocniece Janš. [muocnieku nāvi Janš. Tie, kas uz ūdens 32.]

Avots: ME II, 681


saldes

saldes, Süssigkeiten (?): piekārt spuožas saldes un pāris svecīšu Jauns. Raksti V, 279.

Avots: EH XVI, 424


skrabulis

skrabulis,

1) etwas Rasselndes, Knirschendes:
kažuociņš skrabulīt[i]s, tas man krūdu padarīja: cik pie meitām lavījuos, kažuociņš grabējās BW. 12556, 2; ein rasselndes Kinderspielzeug Libau, Annenburg, Jakobstadt, Holmhof, (auch = grabulis

1) Wirginalen; = skrabals Libau; rasselnder Schmuck am Anzug oder am Pferdegeschirr ("iemauktiem piekārti visādi skrabuļi") Planhof; ein lärmendes Kind Stockm.; jem., der Spässe und Unglaubliches zu erzählen liebt Widdrisch; ein leichtfertiger Mensch;

2) ein Schabeisen zum Abkratzen des Teigs vom Backtrog
Drobbusch;

3) eine Schramme am Körper
Salisb.

Avots: ME II, 884, 885


žvindzināt

žvindzinât,

1) ertönen (erschallen) machen
(mit ) Bauske, Dond., Stenden, Wandsen, (mit ìn 2 ) Lubn.: ž. (piesituot) piekārtu zāģi, zvaniņu, vijuoles stīgu;

2) knallen machen (mit der Peitsche)
Schwanb. (mit ìn 2 ): ž. ar pātagu.

Avots: ME IV, 845