piekaisīt
pìekaĩsît, ‡ Refl. -tiês, unversehens vollgestreut werden: sìenu vȩduot piekaisījās sȩ̄tsvidus Sonnaxt.
Avots: EH II, 253
Avots: EH II, 253
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'piekaisīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'piekaisīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
piekaisīt
pìekaĩsît,
1) zu-, hinzustreuen;
2) vollstreuen:
ej pa tuo ceļu, kur būs balti zirņi piekaisīti! Pas. II, 249.
Avots: ME III, 255
1) zu-, hinzustreuen;
2) vollstreuen:
ej pa tuo ceļu, kur būs balti zirņi piekaisīti! Pas. II, 249.
Avots: ME III, 255
Šķirkļa skaidrojumā (4)
mīt
mĩt: prs. miņu auch Lesten,
1): minuot ... uz ratiem lielus ve̦zumus Janš. Bandavā II, 72. Refl. -tiês,
1): te̦lē̦ns tâ minas, ka piekaisīt viên nevar AP. ūdenī grib druoši (Gänse)
m. ("?") labak nekâ uz sausuma Salis;
2): auch Kaltenbr., Pilskalne, (mit î ) Kalupe n. FBR. XVIII, 51. m. (lauzties) man nepatika Jauns. Mana dzīve 32.
Avots: EH I, 823
1): minuot ... uz ratiem lielus ve̦zumus Janš. Bandavā II, 72. Refl. -tiês,
1): te̦lē̦ns tâ minas, ka piekaisīt viên nevar AP. ūdenī grib druoši (Gänse)
m. ("?") labak nekâ uz sausuma Salis;
2): auch Kaltenbr., Pilskalne, (mit î ) Kalupe n. FBR. XVIII, 51. m. (lauzties) man nepatika Jauns. Mana dzīve 32.
Avots: EH I, 823
piedranckāt
piekaras
piẽkaras (pie ve̦zuma, kaudzes, drēbēm), etwas Überflüssiges, Unnützes Ronneb., Drosth., N.-Peb., Mitau: puisis nuoņe̦m auzu ve̦zumam piekaras, lai nepiekaisītu ceļu; "unnützer Schmuck am Pferdegeschirr" Vank.; "bārkstis, izruotājumi gar lakatu un vilnaiņu malām Ronneb.
Avots: ME III, 255
Avots: ME III, 255
piestrūgāt
pìestrūgât,
1) "налиться похлебкою" Spr.;
2) voltstreuen
Banske: p. visu celiņu ar salmiem Schujen; (ar strūgu ēveli) rupjām skaidām "piekaisīt" Bers. (mit ù 2 ).
Avots: ME III, 298
1) "налиться похлебкою" Spr.;
2) voltstreuen
Banske: p. visu celiņu ar salmiem Schujen; (ar strūgu ēveli) rupjām skaidām "piekaisīt" Bers. (mit ù 2 ).
Avots: ME III, 298