piekart
‡ piekar̂t (? oder zu piekãrt?), = pìelikt 1: kas pie šiem ābuoliem pirkstus piekaŗ Pas. IV, 26. Refl. -tiês (oder zu pìekãrtiês?), = pìeķer̂ties 1 od. 2, pìeskar̂tiês: jis piekaŗas pie vȩlna Pas. VIII, 301.
Avots: EH II, 254
Avots: EH II, 254