Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'piekrist' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'piekrist' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

piekrist

pìekrist,

1): ābuols piekrita pie bumbieŗiem Allendorf. kad biezputru vāra, tā ir vie˙nādi jāmaisa, lai nepiekrīt pie dibȩna AP.;

2): viņai piekrita (= piemetās) slimība Frauenb.;

4): tā zeme tur ni˙kam nipiekrīt (= nepiedȩr) Grenzh. n. FBR. XII, 23;

5): gudrais brālis piekrita Pas. VII, 132 (aus Kaunata; ähnlich IV, 381);

6): piena puôds piekritis mušu Oknist; in grosser Masse fallen:
iet ganuos, līdz... sniegs piekrīt Zvirgzdine. jiem piekrīt daudzi naudas Pas. VIII 103: ‡

7) "?": viņam piekrita nagi Dunika, eine Redensart, die sich auf denjenigen bezieht, in dessen Händen ein schon vorher beschädigter und von mehreren andern Personen gebrauchter Gegenstand ganz zerbricht od. irgendwie anders unbrauchbar wird.
Refl. -tiês, ‡

2) = pìekrist 3 od. 4: nelaiķes radiniecēm; kuŗām atstātā greznība piekrītas Janš. Bandavā I, 91. Subst. pìekritums: auch Ceļi VIII, 235 (aus Oknist).

Avots: EH II, 255

piekrist

pìekrist,

1) hinfallen zu etw., neben etw.:
es piekritu raudādama pie arāja kājiņām BW. piel. 2 10226. tā man piekrīt pie ruokas (küsst mir die Hand) Alm. Kaislību varā 105;

2) überfallen, überkommen:
Sprw. nuospļaujies, lai drudzis nepiekrīt! (sagt man, wenn jem. sich stark erschreckt hat);

3) passen:
piekrīt (Var.: piede̦r, piestāv) me̦lni iemauktiņi pie dze̦lte̦na kumeliņa; piekrīt laba mātes meita ple diže̦na tē̦va dē̦la BW. 12216, 4;

4) zufallen, zukommen:
mājas piekrītuot Krišam Lakstam Krišs Laksts 3. ķēniņa dē̦ls suolīja atduot pat visu sev piekrītuošuo tē̦va valsti. tie darbi... piekrīt vīriešiem Etn. III, 5. "dēliņa" vārds pieaugušam vairs nepiekrīt Apsīšu Jē̦k. Bagāti radi 27. kam piekrīt pirmajam apgulties? LP. VII, 174. rada gan nepiekrīt (zur Verwandtschaft zählt er nicht), bet jaunais Stīpnieks bija Pēterim tik˙pat kâ drāugs Janš. Dzimtene IV, 175. tas man piekrīt, das kommt mir zu; n. U. auch - tev piekrīt, du bist schuldig;

5) beistimmen:
šim spriedumam piekrita visi Kaudz. M. 48. viņa klusi piekrizdama pamāja ar galvu Vēr. II, 158;

6) mit Fallendem gefüllt werden.
Refl. -tiês: tas man piekrītas, das ist meine Schuldigkeit U. Subst. piekrišana, die Zustimmung, der Beifall: "ziņģu lustes" atrada lielu piekrišanu Plutte Kat. 44. tautas bibliotēkas atradušas vispārīgu piekrišanu A. Mat. Krišj. Valdem.17. piekritums Infl., eine Krankheit, die nach einem Schreck od. einer Aufregung entsteht.

Avots: ME III, 260

Šķirkļa skaidrojumā (2)