pielinot
‡ pìelinuôt Ramkau, im Notfall in der Nachbarschaft umherfahrend und bittend viel erlangen: dažs tâ pielinuoja krietni daudz barības luopiem. Refl. -tiês, sich besaufen (?): kur ta[d] nu tâ esi pìelinuojies? Azand. 91.
Avots: EH II, 259
Avots: EH II, 259