piemācīt
pìemācît, beeinflussen, bereden, dazulehren Spr.: piemācīja nelaimīguo sieviņu, lai tā me̦klē̦tu palīdzību JK. ve̦lns māsu piemācīja aizsūtīt aizsūtīt brāli uz... ... Pas. III, 318. tev nu būs tuo vārdu nuo manas mutes klausīt un tuos nuo manas puses piemācīt Glück Ezech. 33, 7. Refl. -tiês,
1) sich bereden, beeinflussen lassen:
neļaujas piemācīties Glück Ezech. 33, 4;
2) hinzulernen.
Avots: ME III, 271
1) sich bereden, beeinflussen lassen:
neļaujas piemācīties Glück Ezech. 33, 4;
2) hinzulernen.
Avots: ME III, 271