piemājot
pìemajuôt, ‡
2) sich für immer beigesellen (?):
ja cilvȩ̄ks sāk laiskumu ņemt, tad jau tas piemājuo Salis.
Avots: EH II, 261
2) sich für immer beigesellen (?):
ja cilvȩ̄ks sāk laiskumu ņemt, tad jau tas piemājuo Salis.
Avots: EH II, 261
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'piemājot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'piemājot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
piemājot
pìemãjuôt, beiwohnen Für. I unter mājuot, Manz. Lettus, wohnen: akmeni atstāj zem grīdas, tad Laima piemājuos! LP. V, 368. ve̦lns... izkausis klintī alu un tur piemājuojis V, 413. birzē piemājuoja dievu gari VII, 357. pēc raganu piemājuojuma šis kalns nuosaukts par raganu kalnu VII, 654. tais mājās, kur mēris piemājuojis... Etn. II, 59. (tie) piemājuoja tur nakti Glück I Mos. 24, 54.
Avots: ME III, 271
Avots: ME III, 271